Pēc vairāku stundu ilgām debatēm ar 77 balsīm par un 11 pret Saeima 16. februārī otrajā lasījumā atbalstīja Valsts aizsardzības likumu, virzot to tālāk trešajam lasījumam.
Kā norādīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis, šo likumu otrajam lasījumam komisija skatījusi sešas sēdes, izvērtējot un sagatavojot 49 priekšlikumus. Viņš uzteica Aizsardzības ministriju, kas ņēmusi vērā iesaistīto institūciju iebildumus, kā arī, ieklausoties Saeimas Juridiskā biroja atzinumā, būtībā sagatavojusi jaunu likumprojektu, piedāvājot pilnveidot skatījumu un arī atbildot uz iepriekš izteiktajām bažām.
Viņš norādīja, ka tiks turpināts darbs uz trešo lasījumu, un komisija jau ir iezīmējusi jomas, ko vēlētos vēl precizēt.
Taču pirms balsojuma vairāki deputāti bija pieteikušies debatēt par esošā likumprojekta, līdz ar to arī paša valsts aizsardzības dienesta, nozīmi.
“Jaunās Vienotības” deputāts Gatis Liepiņš no Saeimas tribīnes pauda savu atbalstu gan likumprojektam, gan VAD – kā risinājumam, kas stiprinās Latvijas aizsardzību un drošību. Viņš vērsa kolēģu uzmanību, ka šim jaunajam militārajam dienestam nebūs nekādas saistības ar to obligāto dienestu, par kuru daudziem ir palikušas ne tās labākās atmiņas.
Viņš piebilst – sociālo aptauju dati rāda, ka 31% Latvijas iedzīvotāju militāra iebrukuma gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās. Tomēr ar gatavību vien nepietiek. Patiesība ir tāda, ka kaujas laukā no neapmācīta karavīra ir lielāks ļaunums nekā labums. Lai nodrošinātu savas valsts aizsardzību un pastāvēšanu, ir svarīgi, lai pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju būtu kvalitatīvi militāri apmācīti un patiešām gatavi aizstāvēt savu zemi.
G. Liepiņš atzīst, ka Latvijas bruņotie spēki turpina attīstīties, finansējums nozarei strauji aug, taču ar naudu visu atrisināt nevar. Pašlaik profesionālo karavīru un rezervistu skaits ir pārāk neliels, neraugoties uz pievilcīgām atalgojuma, izglītības un karjeras iespējām.
Arī Andris Sprūds no partijas “Progresīvie” pauda atbalstu VAD ieviešanai, taču ar dažiem nosacījumiem. Ir skaidrs, ka Krievijas agresija šajā situācijā Latvijai liek izdarīt stratēģiskas politiskās izvēles. Viņš atzina, ka visām NATO valstīm ir pienākums arī pašām stiprināt savas aizsardzības spējas, un “valsts aizsardzības dienests noteikti ir nozīmīgs solis šajā virzienā”.
Deputāts gan piebilst – lai VAD būtu motivējošs gan jauniešiem, gan sabiedrībai kopumā, jauniešiem dienot, ir jābūt pārliecībai par viņu nodrošinājumu un sociālajām garantijām. Tas arī varētu veicināt šo brīvprātīgumu, būtu gan prestiži, gan efektīvi VAD tālākajā darbībā.
“Mēs noteikti esam atturīgi par dienesta īstenošanu augstskolās. Lai uzturētu kvalitāti gan augstākajā izglītībā, gan valsts aizsardzības dienestā, jaunietim būtiskos dzīves posmos nepieciešams to nodalīt, nevis veikt paralēli. Un jāatceras, ka augstskolās ir pilnveidojama civilās aizsardzības apmācība,” saka A. Sprūds.
Tikmēr partijas “Latvija pirmajā vietā” deputāts Edmunds Zivtiņš pauda pretēju nostāju, neatbalstot VAD likuma tālāku virzību, lai arī likums ir pilnībā pārstrādāts.
Viņš gan atzīst, ka šāds dienests radītu vairāk militāri apmācītu cilvēku, kā arī ilgtermiņā radītu nacionālās vienotības sajūtu un sociālo stabilitāti, bet no otras puses tas būtu milzīgs slogs Latvijas ekonomikai, resursu novirzīšanai, piemēram, no izglītības, infrastruktūras attīstības, kā arī varētu būt individuālās brīvības pārkāpums.
“Pa kuru ceļu mēs ejam? Vai mēs ejam pastalās, sadevušies rokās, visi vienoti jeb mēs attīstām profesionālo dienestu, nopelnam naudu un apbruņojam mūsu karavīrus, uz šī pamata audzējot spējas, arī Zemessardzi. Tas ir ilgtermiņa jautājums. Uzskatu, ka šis likumprojekts nav atbalstāms,” teica E. Zivtiņš.
Pret likumprojekta tālāku virzību iebilst arī viņa partijas biedrs Ainārs Šlesers, kurš gan norāda, ka partija “Latvija pirmajā vietā” toties atbalsta aizsardzības budžeta pieaugumu līdz vismaz 3% no IKP.
Savukārt Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis norādīja, ka Valsts aizsardzības dienesta likuma pirmais pants runā par visaptverošu valsts aizsardzību uzbrukuma gadījumā. Ir jāapzinās, ka valsts sākas ar ikkatru no mums, un mūsu uzdevums ir sargāt savu valsti un vērtības.
Ļoti īsi savu atbalstu VAD ieviešanai un likuma pieņemšanai apliecināja “Jaunās vienotības” deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis. Viņš sacīja, ka šobrīd pārāk daudz tiek runāts par jauniešu tiesībām, taču aizmirsts par pienākumiem, un valsts aizsardzība, pirmkārt, ir pienākums pret valsti.
Raimonds Bergmanis teica, ka visaptverošas valsts aizsardzības definīcija ir izsakāma vienā teikumā – tā ir atbildīga ikviena Latvijas pilsoņa attieksme pret drošību visplašākajā tās jēdzienā. Un tas attiecas arī uz dalību valsts aizsardzības dienestā, kurā sākotnēji jaunieši tiek aicināti pieteikties brīvprātīgi.
Lielas debates deputātu vidū bija arī par priekšlikumu Valsts aizsardzības likumā iekļaut, ka obligātā kārtā dienestā tiek iesauktas arī sievietes, jo pašlaik viņas var dienestam pieteikties brīvprātīgi. Šis priekšlikums gan netika atbalstīts.
Jau ziņots, ka 16.februārī Saeima otrajā lasījumā lēma par Valsts aizsardzības dienesta likuma projektu un ar to saistītajiem likumprojektiem, kas paredz valsts aizsardzības dienesta izveidi.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Valsts prezidents Egils Levits 31. janvārī, tiekoties ar aizsardzības ministri Ināru Mūrnieci, uzsvēra - likumprojekts par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu ir jāpieņem bez kavēšanās. Viņš arī atzinīgi novērtēja to, ka likumprojekts sadarbībā ar Saeimas Juridisko dienestu ir ticis precizēts.
"Nedrīkst vilcināties ar likuma pieņemšanu, lai tālāk bez kavēšanās varētu ieviest valsts aizsardzības dienestu," janvāra beigās sacīja Valsts prezidents.
Jau ziņots, ka jaunās 14. Saeimas deputāti pērnā gada 15. decembrī nolēma turpināt darbu pie 13. Saeimā skatītā Valsts aizsardzības dienesta likumprojekta virzības, ko iepriekšējais parlamenta sajaukums bija jau paspējis pieņemt pirmajā lasījumā.
Priekšlikumi pirms VAD likuma skatīšanas trešajā – pēdējā lasījumā tiek gaidīti līdz 2. martam.
