Valsts aizsardzības koncepcija nākamajiem četriem gadiem ir jāmaina, un tajā jāiekļauj arī jaunizveidotais valsts aizsardzības dienests (VAD), pirmdien, 27. februārī, notikušajā diskusijā "Turpmākie četri gadi valsts aizsardzības nozarē" pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS). Viņš norādīja, ka aizsardzības koncepcijā ir jāiekļauj divi stratēģiskie mērķi: plaša sabiedrības iesaiste aizsardzībā un potenciālā ienaidnieka atturēšanas spēju veicināšana.
Diskusijā Latvijas kara muzejā piedalījās arī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA), Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis Igors Rajevs (AS), Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) un militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš.
Diskusijas ievadā aizsardzības ministre pauda, ka Latvijai vismaz desmit dienas ir jābūt gatavai pretoties jebkādai agresijai un draudiem, bet ilgstošu mieru reģionā varētu garantēt tikai pilnīga Ukrainas uzvara un Krievijas sakāve. Mūrniece norādīja, ka jaunā ģeopolitiskā situācija paredz, ka koncepcijas aktuālā redakcija ir jāuzraksta ātrāk, lai gan atbilstoši likumam parlamentam koncepcija ir jāskata otrajā parlamenta darbības gadā, kas būtu 2024. gads.
NBS komandieris L. Kalniņš norādīja, ka Bruņotie spēki konsekventi turpinās savu spēju attīstību, un lielas cerības tiek liktas arī uz jauno valsts aizsardzības dienesta iniciatīvu.
Rihards Kols no savām pozīcijām sprieda par ārpolitiskās situācijas ietekmi uz valsts aizsardzību un uzsvēra gan NATO attīstību mūsu reģionā, tostarp arī tādu civilās infrastruktūras projektu kā “Rail Baltica” ietvaros, gan arī Latvijas nepieciešamību būt pašpietiekamai, pašai ražojot munīciju un citus militāros resursus. Viņš norādīja, ka iecerētais aizsardzības budžeta pieaugums, kas sasniegs 3% no IKP, tiks ieguldīts VAD un topošajā Sēlijas militārajā poligonā.
“Mēs esam izdarījuši nepareizi, un mums ir sistēmiska problēma, kas jānovērš. Valsts aizsardzības dienestu jau vajadzēja ieplānot valsts aizsardzības koncepcijā,” savu kritiku neslēpa militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš. Viņa ieskatā valsts aizsardzības koncepcija jābalsta uz militārās izlūkošanas analīzi un nākotnes prognozēm un koncepcija jāpārskata biežāk, ja notiek kaut kas neparedzēts.
“Svarīgi sagatavot vienības, nevis individuāli apmācītu kareivju masu,” viņš pauda attiecībā uz VAD potenciālo pienesumu un uzsvēra, ka ir jāsagatavo arī nodaļu komandieri un jāgādā par rezerves virsnieku sagatavotības uzturēšanu.
M. Vērdiņš arī norādīja, ka Latvijai būtu rūpīgi jāpārskata sava dalība Otavas konvencijā, kas paredz kājnieku mīnu izmantošanas aizliegumu, jo mīnas ir ļoti efektīvs līdzeklis iebrucēju dzīvā spēka aizturēšanā un arī Ukraina tās plaši izmanto, neraugoties uz dalību šajā konvencijā. Analītiķa ieskatā vajadzētu noteikt moratoriju vismaz kājnieku mīnu iepirkšanai un uzglabāšanai.
Diskusijas gaitā klātesošie izteica piebildes un jautājumus par turpmāko valsts aizsardzības koncepciju. Bijušais NBS komandieris Juris Dalbiņš pauda bažas, vai VAD ieviešana nelikvidēs Jaunsardzes kustību, bet Latvijas drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle runāja par ekonomisko drošību un potenciālu ražošanu militārā konflikta laikā. Viņus papildināja sabiedrisko organizāciju pārstāve Inese Vaivare, kas vērsa uzmanību tieši uz nepieciešamību domāt par sabiedrības aizsardzību.
Tikmēr deputāts Igors Rajevs atbildē Jurim Dalbiņam atzīmēja, ka Jaunsardze turpinās pastāvēt un svarīgi būtu sinhronizēt visus trīs posmus – Jaunsardzi, valsts aizsardzības mācību un valsts aizsardzības dienestu –, lai tie savā starpā nepārklātos un neatkārtotos.
I. Rajevs arī piebilda, ka militārās industrijas attīstībai un stratēģisko partneru piesaistei Latvijā nepieciešams mainīt ekonomisko sistēmu, kas ir valdības uzdevums. Reaģējot uz bažām par arvien mazākas sabiedrības daļas gatavību aizstāvēt valsti ar ieroci rokās, Rajevs norādīja, ka jāpanāk, lai tā sabiedrības daļa, kas nav gatava karot, iesaistītos valsts aizsardzībā nemilitārā veidā.
Valsts aizsardzības koncepcija ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts aizsardzības stratēģiskos mērķus un darbības pamatprincipus. Šobrīd spēkā esošā koncepcija parlamentā pieņemta 2020. gadā.
