Otrdien, 14. novembrī, lai veicinātu nozaru ministriju vienotu izpratni par visaptverošu valsts aizsardzību stratēģiskā līmenī un sadarbību tās ieviešanā, Ministru kabinets apstiprināja jaunu ministru līmeņa Visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupas sastāvu, kuru vadīs aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Tāpat valdība noteica, ka dalībai darba grupā turpmāk tiks deleģēti konkrēti amati – ministri un Valsts kancelejas direktors –, nevis konkrētas personas, tādējādi nākotnē mazinot birokrātisko slogu.
Darba grupas pamatuzdevums ir sniegt stratēģiska līmeņa ieteikumus un nodrošināt starpnozaru koordināciju visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai šādos pamatdarbības virzienos – aizsardzības stratēģijas pilnveidošanā, sadarbības sekmēšanā starp privāto un publisko sektoru aizsardzības jomā, valstiskuma pamatu pasniegšanā Latvijas skolās un sabiedrības izglītošanā civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jautājumos, psiholoģiskajā aizsardzība, stratēģiskajā komunikācijā, kā arī tautsaimniecības noturībā pret krīzēm.
Jau ziņots, ka aizvadītajā gadā, reaģējot uz aktuālo drošības situāciju gan reģionā, gan pasaulē, visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas procesā Aizsardzības ministrija īpaši aktualizējusi gatavību karam – valstij būtisku nozaru un pakalpojumu sniedzēju darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, dažādu mācību organizēšanu, izspēlējot ar kara situāciju saistītus scenārijus, kā arī sabiedrības informētības un noturības sekmēšanu pret jebkāda veida krīzēm.
Lai pārbaudītu valsts gatavību militārām un hibrīdkrīzēm, kā arī pilnveidotu valsts augstāko amatpersonu, valdības un citu valsts apdraudējuma pārvarēšanā iesaistīto iestāžu praktiskās un teorētiskās iemaņas, Aizsardzības ministrija 2023. gadā organizēja valsts apdraudējuma pārvarēšanas mācības “AMEX 2023”.
Tāpat no 5. septembra līdz 2. oktobrim visā Latvijā norisinājās Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2023”, kur sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un tās padotības iestādēm, Iekšlietu ministriju un tās padotības iestādēm, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kā arī vairākām pašvaldībām un komersantiem tika pilnveidotas un stiprinātas spējas veikt uzdevumus valsts apdraudējuma gadījumā.
Veicinot sabiedrības informētību un noturību krīzes situācijās, Aizsardzības ministrija kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem organizē dažādus informatīvus pasākumus un mācības par rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, nozaru gatavību un būtisko kritisko pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanu. Tāpat ir izveidots buklets “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kas papildināts ar praktiskām norādēm par rīcību artilērijas apšaudes, aviācijas uzlidojuma, kā arī ķīmiska vai kodolapdraudējuma gadījumā, savukārt ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem ir izveidots buklets “Kā rīkoties krīzes gadījumā, ja dzīvo ārpus Latvijas”.
Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas mērķis ir padziļināt visu valsts institūciju sadarbību, nodrošināt efektīvu publiskās un privātās partnerības mehānismu izstrādi, paaugstināt sabiedrības izpratni par iespējām aizsargāt sevi, savu ģimeni un Latvijas valsti, kā arī izstrādāt sabiedrības pašorganizēšanās instrumentus krīzes gadījumiem.
