Saeimas komisijas pieņem lēmumu konsultēties ar Igaunijas un Lietuvas parlamentiem par iespējamu kopīgu izstāšanos no Otavas konvencijas

Nozares politika
Sargs.lv/ LETA
Latvijas karavīrs rok bedri mežā mācību mīnas ievietošanai
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Saeimas Ārlietu komisija un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija plāno sākt dialogu ar Lietuvu un Igauniju parlamentārā līmenī, vai Baltijas valstīm būtu jāpaliek Otavas konvencijā, kas paredz kājinieku mīnu lietošanas un ražošanas aizliegumu, šodien, 24. janvārī, žurnālistiem pēc komisiju kopsēdes norādīja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).

Daļēji slēgtā Ārlietu un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju kopsēdē diskutēja par Latvijas dalību konvencijā par kājinieku mīnu lietošanas aizliegumu. Savu pozīciju kopsēdē sniedza gan Aizsardzības ministrija, gan Ārlietu ministrija, gan Nacionālie bruņotie spēki, kuriem bija vienota nostāja – neizstāties no Otavas konvencijas.

Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Brusbārdis uzsvēra, ka iespējamā Latvijas izstāšanās no Otavas konvencijas prasītu vismaz sešus mēnešus, kā arī tas radītu augstu reputācijas risku valstij. Grūtības sagādātu arī kājnieku mīnu iegāde vai arī to ražošanai nepieciešamo komponentu iegādāšanās, jo nav daudz valstu, kuras to varētu nodrošināt.

Kopsēdes laikā aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsvēra nepieciešamību ņemt vērā gan Nacionālo bruņoto spēku vērtējumu, gan sabiedroto viedokli. “Ja mēs vēlamies, lai viņi šeit uzturas, mums ir jāņem vērā arī viņu redzējums. Mēs pašlaik runājam par to, ka Latvija būtu vienīgā NATO dalībvalsts, kas izstātos no konvencijas,” Saeimas deputātiem norādīja ministrs.

Pēc sēdes Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols žurnālistiem atzina, ka katra Baltijas valsts patlaban ir pateikusi, ka vismaz valdības līmenī šobrīd neizskata iespēju izstāties no konvencijas. Vienlaikus esot saklausāma pozīcija – ja to darītu kolektīvi un ne tikai Baltijas valstis, bet arī Polija un Somija, tad tam varētu būt jēga.

"Sausais atlikums" pēc kopsēdes ir tāds, ka abas komisijas veidos nosacītu pārstāvniecību, lai sāktu dialogu ar Lietuvu un Igauniju parlamentārā līmenī un uzzināt viņu viedokli, izteicās Kols.

efektīvākas mūsu spējas aizsargāties pret potenciālu agresiju?" uzsvēra Kols un piebilda, ka vienlaikus ir nepieciešams risināt jautājumus par sadarbību Baltijas valstu robežu militāro fortifikāciju veidošanā.

Viņš arī norādīja, ka kopsēdes laikā deputāti tika aicināti cieņpilni komunicēt publiskajā telpā, īpaši attiecībā uz bruņotajiem spēkiem. “Mēs absolūti nevēlamies barot agresorvalsts propagandas naratīvus un sēt bažas sabiedrībā. Bruņotie spēki ir uzdevumu augstumos un gatavi aizsargāt valsti jau tagad,” uzsvēra R. Kols. 

“Sargs.lv” jau vēstīja, ka gan Aizsardzības ministrija, gan NBS aicina neatbalstīt Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas. Arī Ministru prezidente Evika Siliņa paziņojusi, ka NBS skaidri izteikušies par iespēju izmantot prettanku mīnas un attālināti vadāmās mīnas, tāpēc pašlaik nav nepieciešams izstāties no Otavas konvencijas.

Dalies ar šo ziņu