Nedz Lietuva, nedz Igaunija neapsver iespēju par izstāšanos no nevadāmo kājnieku mīnu lietošanas aizliedzošās Otavas konvencijas. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku izvērtējums par nevadāmo kājnieku mīnu lietošanas lietderīgumu gaidāms pirmdien, tā piektdien kopīgās tikšanās laikā paziņoja Baltijas valstu aizsardzības ministri.
Iepriekš jau vēstīts, ka sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas.
Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemtas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Latvija šai konvencijai pievienojās 2005. gadā.
"Cilvēki dodas uz mežiem meklēt sēnes, bet to vietā atrod kājnieku mīnas. Tāpēc mūsu nostāja jau ilgu laiku ir bijusi tāda, ka mums ir pietiekami daudz alternatīvu, skaidroja Igaunijas aizsardzības ministrs.
Savukārt Andris Sprūds, runājot par iespējamo mīnu izvietošanu uz valsts austrumu robežas un attiecīgi Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas, norādīja, ka aizsardzības līnijas mērķis ir atturēt un aizstāvēt valsti no pirmā teritorijas centimetra, kas, protams, ir arī NATO teritorija.
Iepriekš viņš Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda, ka ir jāsagaida vispusīgs izvērtējums, lai varētu pieņemt lēmumu par Latvijas izstāšanos no konvencijas.
Diskusija par izstāšanos no Otavas konvencijas ir svarīga, domājot par mūsu un mūsu robežas aizsardzību, gan arī mūsu starptautisko saistību kontekstā, sacīja Latvijas aizsardzības ministrs.
Viņš norādīja, ka Latvijai bruņojumā ir gan prettanku mīnas, gan vadāmās kājnieku mīnas. Pašlaik tiekot izstrādāts robežas aizsardzības plāns, kas līdz mēneša beigām tiks iesniegts Ministru kabinetā.
Ir zināmi riski, jo Kanāda, kuras kaujas grupa uzturas Latvijā, ir vadošā valsts šīs konvencijas virzīšanā un aizstāvēšanā. Noteikti nepieciešamas konsultācijas ar sabiedrotajiem - tās pašlaik arī notiek, klāstīja A. Sprūds.
Jau ziņots, ka no 18. līdz 19. janvārim Rīgā notika Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme, kurā piedalījās Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs (Hanno Pevkur).
Baltijas valstis uztur regulāru aizsardzības ministru un bruņoto spēku komandieru, kā arī ekspertu līmeņa dialogu par aizsardzības politiku un spēju attīstību. Noslēdzoties Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmei, vadošās valsts lomu trīspusējā sadarbības formātā no Latvijas pārņem Lietuva.
