Dronu koalīcijai oficiāli pievienojas Itālija un Francija

Nozares politika
Sargs.lv
Zemessardzes dronu operatoru apmācības
Foto: Foto: seržants Ēriks Kukutis / Aizsardzības ministrija

No 13. līdz 14. jūnijam Briselē, Beļģijā, Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmes laikā, parakstot nodomu vēstuli, Latvijas iniciētajai dronu koalīcijai oficiāli pievienojās Itālija un Francija.

Līdz ar to dronu koalīcijā šobrīd oficiāli ir 14 valstis – Latvijas, Ukraina, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Dānija, Igaunija, Itālija, Francija, Kanāda, Lietuva, Nīderlande, Polija, Vācija un Zviedrija, savukārt Čehija ir pievienošanās procesā. Vienlaikus dronu koalīcijai var pievienoties vēl citas valstis. Līdz šim dronu koalīcijas dalībvalstis dronu ziedošanai Ukrainai piesaistījušas vairāk nekā 500 miljonus eiro.

“Mēs augsti vērtējam Itālijas un Francijas lēmumu oficiāli pievienoties Ukrainas dronu koalīcijai. Tas ir vēl viens apliecinājums NATO dalībvalstu apņēmībai atbalstīt Ukrainu līdz tās uzvarai. Tāpat abu valstu oficiāla pievienošanai dronu koalīcijai sniegs neatsveramu atbalstu ambīcijas sasniegšanā,” atzīmē aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Vienlaikus Briselē norisinājās NATO aizsardzības ministru sanāksme, kurā, pārrunājot drošības situāciju reģionā, aizsardzības ministrs A. Sprūds uzsvēra, ka Latvija un Baltijas valstis kopumā veic mērķtiecīgus ieguldījumus aizsardzībā, stiprinot NATO ārējo austrumu robežu.

“Latvija aizsardzībā jau tagad investē vairāk nekā 3 % no IKP, un lielākā daļa mūsu budžeta tiek ieguldīta spēju attīstībā. Latvija, Lietuva un Igaunija daudz iegulda aizsardzībā, un šobrīd mēs arī kopīgi attīstām Baltijas aizsardzības līniju, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu un nepieļautu pretinieka pārvietošanos un aizsargātu mūsu teritoriju no pirmā centimetra. Kopumā tas nav tikai Baltijas valstu projekts, jo arī Polija plāno ievērojami palielināt pretmobilitātes spējas pie robežas,” stāsta A. Sprūds.

NATO aizsardzības ministru sanāksmes laikā notika arī NATO-Ukrainas padomes sanāksme, kurā dalībvalstis apsprieda turpmāko NATO un Eiropas Savienības atbalstu Ukrainai, kā arī pārrunāja aktuālo drošības situāciju Ukrainā.

Tāpat aizsardzības ministrs piedalījās NATO kodolpolitikas plānošanas grupas sanāksmē, kurā amatpersonas pārrunāja Alianses īstenoto kodolatturēšanas politiku, kuras mērķis ir agresijas novēršana un miera nodrošināšana.

Jau ziņots, ka no 13. jūnija līdz 14. jūnijam aizsardzības ministrs Andris Sprūds darba vizītē apmeklē Briseli, kur norisinās NATO aizsardzības ministru sanāksme.

Dalies ar šo ziņu