Dzīvojot tiešā agresorvalsts Krievijas kaimiņos, Latvijas aizsardzības stiprināšana nav tikai teorētisks jautājums – tā ir eksistenciāla nepieciešamība. Reģionālās drošības izaicinājumi, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, liek Latvijai pastiprināt bruņojumu, uzlabot militāro infrastruktūru un palielināt karavīru skaitu. 2025. gada aizsardzības budžets ir lielākais Latvijas vēsturē – 1,56 miljardi eiro, no kuriem vairāk nekā 1,04 miljardi eiro tiks novirzīti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstībai un spēju stiprināšanai. "Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai Latvijas armija būtu ne tikai gatava reaģēt uz apdraudējumiem, bet arī būtiski stiprinātu NATO kopējās aizsardzības spējas,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Lielākā daļa no vairāk nekā viena miljarda eiro tiks izmantota personāla nodrošināšanai, bruņojuma iegādei un militārās infrastruktūras attīstībai. Personāla atbalstam un apmācībām atvēlēti 357 miljoni eiro. Šie līdzekļi nodrošinās karavīru mēnešalgas, piemaksas un sociālās garantijas, kas nepieciešamas, lai uzturētu motivētu un profesionāli sagatavotu armijas sastāvu. 2025. gadā Valsts aizsardzības dienestā tiks uzņemti vēl 1040 karavīri, kas stiprinās Latvijas rezerves spējas un veidos spēcīgu pamatu NBS nākotnei. Papildu līdzekļi tiks novirzīti mūsdienīgām apmācībām un izglītības programmām, tostarp Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā, kur tiek sagatavoti jaunākie militārie instruktori.
1. Personāla nodrošinājums un apmācības – 357 miljoni eiro.
2. Bruņojuma un tehnoloģiju iegāde – vairāk nekā 200 miljoni eiro.
3. Pretgaisa aizsardzības sistēmu attīstība – 200 miljoni eiro.
4. Militārās infrastruktūras attīstība un uzturēšana – 354 miljons eiro.
5. Netiešā uguns atbalsta un jūras aizsardzības spējas – 52,84 miljoni eiro.
6. Autonomās un bezpilota sistēmas – 20 miljoni eiro.
Modernā bruņojuma un tehnoloģiju iegādei plānots ieguldīt vairāk nekā 200 miljonus eiro, lai būtiski uzlabotu NBS kaujas gatavību. Iepirkumi ietver individuālo ekipējumu, piemēram, bruņuvestes, ķiveres, termālos tēmekļus un nakts redzamības ierīces, kas nodrošinās karavīru drošību un efektivitāti.
Lielkalibra ieroči un mīnmetēju sistēmas uzlabos sauszemes spēju precīzi sniegt uguns atbalstu, savukārt tālās darbības raķešu sistēmas paplašinās Latvijas aizsardzības spējas, ļaujot efektīvi reaģēt uz draudiem no lielākas distances. Īpaša uzmanība tiks pievērsta bezpilota lidaparātu sistēmām, kas kļūst arvien svarīgākas mūsdienu karadarbībā, un pretdronu tehnoloģijām, kas būs nepieciešamas, lai neitralizētu pretinieku dronus.
Pretgaisa aizsardzības attīstība ir viena no būtiskākajām prioritātēm, kurai 2025. gadā atvēlēti 200 miljoni eiro. Šis finansējums tiks izmantots gaisa telpas novērošanas radariem, kas spēs ātri un precīzi noteikt potenciālos draudus, kā arī tuvās un vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmām, tostarp raķešu palaišanas iekārtām un pašām raķetēm.
Radaru sistēmu modernizācija uzlabos spēju monitorēt Latvijas gaisa telpu un reaģēt uz pārkāpumiem, nodrošinot, ka valsts ir gatava aizsargāt savu gaisa telpu pret jebkādiem draudiem.
Infrastruktūras attīstībai 2025. gadā tiks piešķirti 354 miljoni eiro, lai veidotu modernu un ilgtspējīgu militāro loģistiku. Finansējums ietver jaunu bāzu un noliktavu izbūvi, īpaši pierobežas reģionos, kur tiks izveidoti NBS atbalsta punkti un munīcijas noliktavas, kas uzlabos spēju reaģēt uz krīzēm.
Īpaši izceļams ir “Sēlijas” poligona attīstības projekts, kas kalpos apmācību vajadzībām gan Latvijas, gan NATO sabiedroto spēkiem, veicinot reģionālo drošību. Infrastruktūras uzlabojumi ietvers arī transporta un mobilitātes sistēmu pielāgošanu, lai nodrošinātu militāro operāciju veiksmīgu izpildi. Tāpat finansējums ietver inventāra un aprīkojuma iegādi.
Papildus tam 52,84 miljoni eiro tiks ieguldīti netiešā uguns atbalsta un jūras kontroles spēju uzlabošanai. Šie līdzekļi ļaus iegādāties pašgājēj riteņu artilērijas sistēmas, kas palielinās NBS spējas nodrošināt precīzu un efektīvu uguns atbalstu.
Jūras kontroles sistēmas, tostarp radari un sensori, uzlabos Baltijas jūras monitorēšanu un Latvijas piekrastes aizsardzību. Autonomo sistēmu attīstībai, tostarp dronu tehnoloģiju un pretdronu sistēmu iegādei, tiks piešķirti 20 miljoni eiro, lai uzlabotu izlūkošanas un reaģēšanas spējas.
