Vēstures dzīvā atmiņa pulcēja simtiem cilvēku pirmdienas, 13. janvāra vakarā, Zaķusalā pie Latvijas Televīzijas ēkas, kur tradicionālajā barikāžu atceres pasākumā tika godināti tie, kuri pirms vairāk nekā 30 gadiem ar savu drosmi un apņēmību palīdzēja atgūt Latvijas neatkarību. Ugunskura liesmās klātesošie ne tikai pieminēja vēstures nozīmīgākos mirkļus, bet arī apliecināja gatavību turpināt barikāžu garu nākotnē. Šis vakars bija īpašs arī vairāk nekā 380 jaunsargiem, kuri deva savu pirmo solījumu sargāt Latviju, simboliski pārņemot atbildību par valsts nākotni.
Aiz smagnējās ziemas mēnessgaismas Daugavas krastā atbalsojas ne tikai vēsturisko notikumu klātbūtne, bet arī šodienas cieņa. Milzīgais ugunskurs pie Latvijas Televīzijas ēkas liesmo ne vien par godu tiem, kuri pirms vairāk nekā 30 gadiem būvēja barikādes, bet arī par tiem, kas šodien apņemas sargāt Latviju.
Ar katru dzirksteli, kas izlauzās no ugunskura, klātesošie it kā nokļuva 1991. gada janvārī – laikā, kad neatkarības pretinieki centās apturēt Latvijas ceļu uz brīvību. Barikādes Zaķusalā, pie Augstākās Padomes un Daugavas tiltiem kļuva par drosmes un vienotības simbolu, kas piešķīra spēku cīnīties par valstiskumu, neskatoties uz draudiem un traģēdiju. Šajā cīņā savu dzīvību atdeva astoņi drosmīgi cilvēki, kuru piemiņa šovakar ugunskurā liesmoja kā nemirstīga vērtība.
Vairāk nekā 380 jaunsargi no Rīgas un Jēkabpils rindojās ap ugunskuru. Gaišo mēnessgaismu nomainīja liesmu atblāzma, kad jaunsargu balsis skanēja zvēresta vārdos: "Augsim Latvijai." Šis brīdis bija kā simbolisks tilts starp paaudzēm – no barikāžu laiku sargiem līdz šodienas jauniešiem, kuri turpinās būt sardzē par Latviju.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzrunā akcentēja, ka barikādes nebija tikai fiziskas struktūras, bet gan tautas gribas liecība.
Ārlietu ministre Baiba Braže pievērsās tam, kā Latvijas neatkarības cīņa iedvesmo citus. "No mums iedvesmojas ukraiņi, moldovieši, gruzīni un baltkrievi. Mēs pierādījām pasaulei, ka neviens neatnes brīvību uz paplātes. Tā ir mūsu atbildība," klātesošajiem sacīja ministre.
Pasākuma noslēgumā Nacionālo bruņoto spēku orķestris atskaņoja Latvijas himnu, pēc kuras barikāžu atceres laukumā izskanēja latviešu strēlnieku dziesmas. Dziesmu vārdi, liesmu sprakšķi un dzestrais ziemas gaiss klātesošajiem radīja sajūtu, ka viņi paši ir daļa no vēstures.
Lauku virtuves smaržas – karsta tēja un kafija – sasildīja ne tikai ķermeni, bet arī dvēseli. Šis vakars bija par ko vairāk nekā vēstures piemiņu – tas bija atgādinājums, ka tautas spēks slēpjas vienotībā.
