Vairāk nekā 20 Krievijas lidmašīnas un divi krasta apsardzes kuģi “ēnojuši” Lielbritānijas karakuģi “HMS Defender”, kas 23. jūnijā kuģojis netālu no Krimas, izmantojot miermīlīgas kuģošanas brīvības tiesības. Tādas pašas tiesības izmanto arī Krievijas kuģi, kuri regulāri šķērso Lamanšu. Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pētnieks un bijušais ASV Armijas komandieris Eiropā atvaļināts ģenerālleitnants Frederiks Bens Hodžess (Frederick Ben Hodges) ekskluzīvā intervijā portālam “Sargs.lv” pauda, ka Krievijas reakcija bijusi pārspīlēta un demonstrējusi nepārliecinātību.
Krievija, aizbildinoties ar flotes mācībām, uz sešiem mēnešiem līdz 31. oktobrim slēgusi Krimas teritoriālos ūdeņus šādai kuģošanas brīvībai. Lielbritānija, tāpat kā lielākā daļa valstu, neatzīst Krievijas suverenitāti Ukrainas pussalā, attiecīgi arī kuģis “HMS Defender”, atrodoties ceļā no Odesas uz Batumi, ignorēja šo aizliegumu.
Krievija uz vietas un Maskavā izteica dažus pārspīlētus brīdinājumus, krasta apsardzes kuģiem “ēnojot” britu kuģi, tomēr netiekot tam līdzi, kā arī paceļot debesīs iznīcinātājus un drošā attālumā izdarot it kā brīdinājuma šāvienus. Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka patruļkuģis raidījis brīdinājuma šāvienus un reaktīvā lidmašīna “Su-24M” nometusi bumbas “HMS Defender” ceļā, tam atrodoties aptuveni 19 kilometrus no Krimas krastiem.
Tomēr Lielbritānijas valdība noraidīja Krievijas paziņojumu par incidentu, noliedzot, ka būtu izdarīti jebkādi brīdinājuma šāvieni. Raidorganizācijas “BBC” korespondents, kurš incidenta laikā atradies uz “HMS Defender” klāja, sacīja, ka Krievijas spēki bijuši uzmācīgi un ilgstoši “ēnojuši” kuģi. Tāpat viņš aprakstīja naidīgus brīdinājumus, kas izskanējuši pa kuģa radio un norādīja, ka apkalpe gatavojusies iespējamai konfrontācijai.
Jāpiezīmē, ka “BBC” korespondenta Džonatana Bīla ziņojumi par notikušo ir pretrunā gan ar Lielbritānijas premjerministra biroja, gan Aizsardzības ministrijas paziņojumiem, kas nolieguši jebkādu konfrontāciju.
Savukārt CEPA pētnieks Edvards Lūkass norāda, ka šī situācija raisa daudz jautājumu. Pirmkārt, kādēļ britu kuģis pēc iziešanas no Odesas ostas bruņojās, ja izmantoja tiesības uz miermīlīgu kuģošanas brīvību? Lai izmantotu šīs tiesības, kuģim jābūt neapbruņotam, tas nedrīkst mērķēt vai vadīt jebkādus ieročus, kā arī ieslēgt hidrolokatorus.
E. Lūkass uzskata, ka vērts pievērst uzmanību šīs misijas nozīmei plašākā kontekstā – kāds bijis tās mērķis?
Tomēr Bens Hodžess uzskata, ka ir pamats lepoties ar kuģa “HMS Defender” misiju, jo tā met izaicinājumu Krievijas nelikumīgajai Krimas okupācijai un kalpo kā atgādinājums, ka pasaule joprojām uztver Krimu par daļu no Ukrainas, nevis Krievijas, kā arī apstrīd Krievijas nelegālās darbības gan Melnajā, gan Baltijas jūrā, pārkāpjot starptautiskos likumus.
Krievija brīdinājusi Lielbritāniju, ka tā bombardēs Lielbritānijas kara flotes kuģus Melnajā jūrā, ja pie Krievijas anektētās Krimas krastiem notiks turpmākas provokatīvas darbības no britu puses. Tāpat Krievija izsaukusi Lielbritānijas vēstnieci Deboru Bronnertu Maskavā, izsakot oficiālu diplomātisku rājienu pēc tam, kad karakuģis pārkāpa Kremļa pašpasludinātos teritoriālos ūdeņus, ko Lielbritānija un liela daļa pasaules atzīst par Ukrainas teritoriālajiem ūdeņiem.
No warning shots have been fired at HMS Defender.
— Ministry of Defence Press Office (@DefenceHQPress) June 23, 2021
The Royal Navy ship is conducting innocent passage through Ukrainian territorial waters in accordance with international law.
“Šorīt “HMS Defender” veica ierastu braucienu no Odesas uz Gruziju pāri Melnajai jūrai. Kā parasti šajā maršrutā, kuģis atradās starptautiski atzītā satiksmes nošķiršanas koridorā. Kā parasti, krievu kuģi ēnoja šo pāreju, un kuģis tika informēts par militārajiem vingrinājumiem tuvākajā apkārtnē,” tā 23. jūnijā paziņoja Lielbritānijas aizsardzības sekretārs Bens Voless.
Arī Lielbritānijas Aizsardzības ministrija vietnē “Twitter” izplatīja paziņojumu par incidentu. “Uz “HMS Defender” nav izdarīti brīdinājuma šāvieni. Karaliskās flotes kuģis šķērsojis Ukrainas teritoriālos ūdeņus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Mēs uzskatām, ka krievi Melnajā jūrā rīkoja militāras mācības un laikus brīdināja par savām aktivitātēm,” teikts paziņojumā.
Tikmēr CEPA pētnieks Edvards Lūkass uzskata, ka incidents bijis liels zaudējums ne tikai Lielbritānijai, bet arī tās NATO sabiedrotajiem un Ukrainai, jo no tā varēja izvairīties. Turpretī viņa kolēģis Bens Hodžess tam nepiekrīt, norādot, ka šī noteikti nav bijusi sakāve, drīzāk neizmantota iespēja ar spēcīgāku stratēģiskās komunikācijas vēstījumu uzsvērt, ka Krievijai nav tiesības reģionā liegt kuģošanas brīvību. Tāpat viņš pauda, ka Krievijas vēstījums par gūto uzvaru un padzīto ienaidnieku aktuāls tikai Krievijas infotelpā un ka pārējā pasaule šo vēstījumu neuztver nopietni.
"Sargs.lv" jau vēstīja, ka Krievijas Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs piedraudējis, ka Krievijas iznīcinātājlidmašīnas sabombardēs Lielbritānijas Karaliskās flotes kara kuģus, ja tie šķērsos ūdeņus ap Ukrainai aizvien piederošo, bet Krievijas okupēto Krimu, ko Krievija uzskata par saviem teritoriālajiem ūdeņiem.
“HMS Defender” kuģoja 12 jūras jūdžu attālumā no okupētās Krimas pussalas Fiolentas raga rajonā. Šos ūdeņus Krievija pēc nelikumīgās Krimas okupācijas un aneksijas uzskata par saviem, kamēr Rietumvalstis aizvien tos uzskata par starptautiskajiem ūdeņiem vai Ukrainas teritoriālajiem ūdeņiem, kuros atļauta brīva kuģu kustība.
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, lai piespiestu Lielbritānijas karakuģi mainīt tā kursu, it kā tā kustības virzienā raidot brīdinājuma šāvienus, un pavēlot lidmašīnai "Su-24M" tā ceļā nomest četras aviobumbas kuģa kustības ceļā.
