Krievijā aizdomās par augsta līmeņa nodevību aizturēts ilggadējais Krievijas bruņoto spēku hiperskaņas raķešu programmas vadītājs 73 gadus vecais Aleksandrs Kuranovs, ziņo Krievijas valsts mediji.
Kā norāda “The Moscow Times”, A. Kuranovs ir viens no vairākiem pēdējos gados aizturētajiem Krievijas zinātniekiem, pret kuru izvirzītas apsūdzības saistībā ar ar valsts līmeņa noslēpumu nodošanu ārvalstu pilsoņiem.
A. Kuranovs ieņēma ģenerāldirektora un galvenā konstruktora amatu Sanktpēterburgas Valsts hiperskaņas sistēmu izpētes institūtā, kas darbojas holdinga “Ļeņiņets” paspārnē. Ieņemot šos amatus, viņš vadīja padomju laikā uzsākto “Ayaks” hiperskaņas nesēju programmu, kura as attīstība kopš tās sākuma 1970. gadā te tika virzīta, te apturēta un atkal atsākta.
Krievijas valdības kontrolētā ziņu aģentūra TASS ziņo, ka A. Kuranovu aizturējuši Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbinieki, kuri pieprasījuši tiesai piemērot viņam divu mēnešu pirmstiesas apcietinājumu.
Savukārt cita Krievijas valdības kontrolētā ziņu aģentūra “RIA Novosti” ziņo, ka tiesa A. Kuranovam piemēroja arestu, saistībā ar aizdomām par valsts nodevību.
A.Kuranovs tiek turēts aizdomās par zinātniskās informācijas nodošanu ārvalstu pilsonim, kura satur valsts noslēpuma objektu, vēsta Krievijas ziņu aģentūra “Interfax”. Tāpat tiek ziņots, ka A.Kuranovs iepriekš ar ārvalstu pilsoņiem aizvadījis vairākas tikšanās un ar tiem aktīvi sadarbojies.
Aģentūru avoti norādījuši, ka par “Ayaks” projektu interesi izrādījuši “pārstāvji no ASV un Ķīnas”.
A. Kuranova iepriekš vadītā institūta interneta mājaslapā sacīts, ka iestāde Sanktpēterburgā rīko ikgadējas starptautiska līmeņa darba grupas, kurās viens no apskatītajām tēmām ir “termoķīmiskie procesi un plazmas aerodinamika”.
Krievijas valstības laikraksts “Rossiskaya Gazeta” raksta, ka A. Kuranovam ir bijušas ciešas saites ar ASV kolēģiem, turklāt viņš “strādājot pie pasūtījumiem no vairākām pasaules valstīm.”
“The Moscow Times” norāda, ka Krievijā pēdējā laikā arvien vairāk tiek piemērotas apsūdzības par valsts nodevību, kopš valsts attiecības ar Rietumiem cieta pēc Krievijas lēmuma okupēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Kremļa kritiķi Krievijas valdošo režīmu apsūdz paranojas kultivēšanā, aizturot zinātniekus, žurnālistus, kā arī vienkāršo ierindas pilsoņus, kam par pamatu ir oficiāli izvirzītās apsūdzības dažāda veida informācijas nodošanā ārvalstniekiem.
