Krievija un citi autoritāri līderi visā pasaulē šobrīd aktīvi cenšas nostiprināt naratīvu, ka ASV sabiedrotajiem nevajadzētu uzticēties ASV un ka nepieciešams mācīties no situācijas Afganistānā. Krievija uzsver, ka paļauties uz ASV atbalstu nevar un Krievija esot daudz uzticamāks partneris, vēsta Eiropas politikas un analīzes centra (CEPA) pētnieks Bens Dubovs.
“Vai Kabulā gāztais proamerikāniskais režīms tika glābts, būdams nozīmīgs sabiedrotais ārpus ASV?” pagājušajā nedēļā intervijā jautāja Krievijas Nacionālās drošības padomes vadītājs Nikolajs Petruševs. “Līdzīga situācija gaida amerikāņu atbalstītājus Ukrainā.”
NPetruševs bija viens no nedaudzajiem Krievijas valdības augstākā līmeņa ierēdņiem, kurš skaļi izteica šo apgalvojumu. Krievijas valsts mediji drīzāk veido krievu auditorijai uzskatu, ka pasaule jau vērsusies pret Rietumiem. Kā daļu no Krievijas ilgstošās stratēģijas atbalstīt plašu un atšķirīgu neatkarīgu plašsaziņas klāstu, valsts plašsaziņas līdzekļi pastiprināja sevis izvēlēto vēstījumu no ukraiņu, gruzīnu un amerikāņu publikācijām, attēlojot rūpīgi atlasītos rakstus kā reprezentatīvus visas valsts domas atspoguļojumus. Krievijas pašmāju auditorijai domātais vēstījums galvenokārt norādīja, ka demokrātijas ir zaudējušas uzticību Rietumiem.
Kā provokatīvi vēsta Krievijas valsts mediji, pat ASV atzīst, ka sabiedrotie nevar rēķināties ar beznosacījumu atbalstu, savukārt tādas valstis kā Ukraina, Gruzija un Moldova pat nevar uz ko tādu cerēt. Tā tika interpretēts ASV Jūras kara koledžas profesora Nikolasa Gvosdeva raksts, kas tika publicēts laikrakstā “National Interest”, kura izdevējs ir ar Krievijas valsts medijiem saistīta persona, kas figurēja 2019. gada ASV īpašā izmeklētāja Roberta Millera ziņojumā par Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās. “Vērojot notikumus Kabulā, valdības Kijevā, Tbilisi vai Kišiņevā apdomās, vai pat NATO sabiedrotā statusa iegūšana nestu lielu labumu,” raksta N.Gvosdevs.
Liela daļa raksta bija vērsta uz to, ka ASV ir saprātīgāk jāpiemēro sabiedrotās valsts statuss. Krievijas lasītākā laikraksta “Komsomoļskaja Pravda” virsraksts apkopoja šīs idejas: “ASV tiek apgalvots, ka situācija Afganistānā rada apdraudējumu Ukrainai.”
Krievija Ukrainā paļāvās uz vietējo prokrievisko žurnālistu Igoru Gužvu. Populārā ierakstā viņš norādīja, ka Kabulas krišana nozīmē, ka “jūs nevarat uzticēties amerikāņiem” un ka amerikāņiem neesot cerību. Viņš ieteica Ukrainai atteikties no galvenajiem ģeopolitiskajiem nodomiem pēdējo septiņu gadu laikā – radīt problēmas Krievijai.
Gruzijā Krievijas sabiedroto Patriotu partijas alianse publicēja paziņojumu, kurā uzdeva jautājumu, vai iespējams vilkt paralēles ar Gruziju. “Ja pēkšņi ASV, sekojot Afganistānas piemēram, nolemj pamest Gruziju, tad, protams, viņi neuzskatīs sevi par atbildīgiem ne par to, kas noticis pagātnē, ne par to, kas notiks nākotnē.” Atklātā vēstule, kura tika publicēta propagandas vietnēs “Sputnik” un “Krasnaja Vesna”, nostiprina Krievijas naratīvu, ka Gruzijas labklājībai nepieciešama tuvināšanās ar Krieviju un ka Krievija ir uzticamāka partnere nekā ASV.
Amerikas vājums un neuzticamība ir galvenie vēstījumi, kurus Krievijas vadība cer nodot pēc Afganistānas krišanas talibu rokās, kā galvenos argumentus un pierādījumus, izmantojot dažādās interpretācijas par to, kāda ir sabiedriskā doma Ukrainā, Gruzijā un ASV.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka pēc ASV un NATO lēmuma izvest karaspēku no Afganistānas, kam sekoja plaša grupējuma “Taliban” ofensīva, pārņemot kontrolē teju visu valsti, Krievijas un Ķīnas propagandisti uzsāka plašu pret ASV vērstu propagandas kampaņu, vēstot, ka ASV loma globālajā politikā samazinās, un ASV neaizsargās savus sabiedrotos.
