Ķīna aktīvi gatavojas potenciālam uzbrukumam Taivānai, tikmēr Pentagons cieši sadarbojas ar salas militārpersonām, lai atturētu Ķīnu no tieša uzbrukuma un izstrādātu asimetriskus ieročus cīņai pret Pekinu, šonedēļ sacīja ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas augstākās amatpersonas, vēsta izdevums “The Washingtone Times”.
ASV aizsardzības sekretāra vietnieks Indijas un Klusā okeāna drošības jautājumos Elijs Ratnere (Ely Ratner) norādīja, ka Taivāna joprojām ir “demokrātijas bāka” un ļoti svarīgs priekšpostenis ASV sabiedroto un partneru sadarbības tīklā Klusā okeāna rietumu daļā.
Pieaugot militārajai spriedzei pret Taivānu, Ķīna gatavojas, “ar spēku apvienot Taivānu ar Ķīnas Tautas Republiku (ĶRT), vienlaikus cenšoties atturēt, aizkavēt vai liegt trešo pušu iejaukšanos, iestājoties par Taivānu,” Senāta Ārlietu komitejai sacīja E. Ratners. Šī bija viena no pirmajām sēdēm šogad, kurā tika izskatīts ASV attiecības ar Taivānu, un tā notika laikā, kad spriedze pieaug dažādās jomās arī starp Vašingtonu un Pekinu.
Amatpersona uzsvēra, ka ĶTR ir pieaugošs ASV Aizsardzības departamenta izaicinājums, tikmēr Ķīnas militārās darbības Taivānas tuvumā ir “reālas un bīstamas”, un ieroču palielināšana pret salu, visticamāk, nebeigsies.
Pentagons pagaidām gan uzskata, ka Ķīnu var atturēt no tieša uzbrukuma, Taivānai un ASV apvienojot pastiprinātu aizsardzību un partnerību, kā arī ar lielāku līdzīgi domājošo “demokrātijas atbalstu”.
Tomēr nesenās pazīmes bijušas satraucošas – Ķīnas straujā bruņoto spēku palielināšana karam pret Taivānu ietver sarežģītu sistēmu karakuģus un zemūdenes, modernas kara lidmašīnas, lielāku raķešu skaitu, kā arī kiberieročus.
“Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija veic plašākas spiediena operācijas ap Taivānu gan gaisā, gan jūrā. Šīs darbības ir destabilizējošas, apzināti provokatīvas un palielina nepareiza aprēķina iespējamību," viņš teica.
ASV valsts sekretāra Austrumāzijas un Klusā okeāna jautājumos padomnieks Daniels J. Kritenbrinks Senāta komisijai sacīja, ka ASV jāpaplašina sadarbība drošības jomā ar Taivānu. Tā kā Ķīnai ir būtiskas priekšrocības karaspēka un militārās tehnikas ziņā, ASV mudina Taivānu izstrādāt stratēģiju, lai padarītu Pekinas uzbrukumu gan sarežģītāku, gan dārgāku. Daniels J. Kritenbrinks arīdzan uzsvēra, ka ASV aicina Taipeju “piešķirt prioritāti asimetriskām spējām, kas sarežģītu Ķīnas plānošanas pasākumus, un īstenot nepieciešamās aizsardzības reformas, kas stiprinās Taivānas sabiedrības noturību pret Ķīnas Tautas Republikas spiedienu.”
Ķīnas militāros draudus pastiprina arī tās centieni mazināt Taivānas starptautiskās saites, izmantojot iebiedēšanas taktiku pret valstīm, kuras atzīst salas demokrātiju vai ar to sadarbojas. Turklāt, kā uzsver ASV prezidenta administrācijas amatpersonas, Ķīnas draudi neaprobežojas tikai ar Taivānu.
Daniels J. Kritenbrinks un E. Ratners gan skaidri nepateica, vai ASV konfliktā starp Ķīnu un Taivānu iejauksies tieši. Viņi ievēroja gadu desmitiem veco ASV "stratēģiskās neskaidrības" politiku attiecībā uz Taivānu un Pekinas uzskatiem par tās suverenitāti. Tikmēr abu amatpersonu komentāri par palielinātu ASV atbalstu, kā arī Japānas un Austrālijas valdību nesenie paziņojumi par pievienošanos ASV Taivānas aizsardzībā, bija spēcīgas norādes, ka amerikāņu spēki ir gatavi atbalstīt Taivānu uzbrukuma gadījumā.
Savukārt Komitejas priekšsēdētājs senators Roberts Menendezs sacīja, ka pieaugošie Ķīnas draudi izceļ Taivānas šaurumu kā "vienu no bīstamākajām plaisām mūsdienu pasaulē". Viņš norādīja, ka jūras šaurums ir viena no dažām vietām, kur nepareizs aprēķins var izraisīt karu ar potenciāli katastrofālām sekām.
Tikmēr E. Ratners pauda ASV atbalstu Taivānas prezidentei Cai Inveņa (Tsai Ing-wen) viņas centienos līdzsvarot konvencionālo militāro modernizāciju ar asimetriskiem kara instrumentiem.
Starp ieročiem, ko Pentagons vēlas, lai Taivāna uzbūvētu vai iegādātos, ir krasta aizsardzības spārnotās raķetes, tuva un vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas, jūras mīnas un vismodernākās vadības, kontroles un sakaru sistēmas.
Citi asimetriskie ieroči netika detalizēti aprakstīti, taču tie, iespējams, ietver raķetes, kuru mērķis ir sniegt Taipejai militāras priekšrocības.
Tikmēr starptautiskais līgums liedza Taivānai būvēt raķetes, kuru darbības rādiuss pārsniedz 300 jūdzes. Tā vietā Taivāna būvē sauszemes uzbrukuma spārnotās raķetes “Hsiung Feng IIE” ar darbības rādiusu līdz 1200 jūdzēm, kas ir pietiekami, lai sasniegtu mērķus Ķīnā, tostarp Šanhajas galveno finanšu centru.
Papildus ieroču tirdzniecībai Pentagons ciešāk sadarbojas ar Taivānas amatpersonām, strādājot pie doktrīnas, militārajām reformām un labākas kaujas apmācības.
Papildus asimetrisku ieroču izvietošanai Taiovānai arīdzan jāiegulda tādās spējās, lai pilnveidotu noturību pret uzbrukumiem, civilmilitāro integrāciju, kā arī stratēģijas izveidē, kas ietver “padziļinātu aizsardzību” jeb vairākus aizsardzības līmeņus.
ASV amatpersonas norāda – Taivānas stratēģiskā atrašanās vieta gar salu līniju, kas stiepjas no Japānas līdz Dienvidķīnas jūrai, liek tai saglabāt brīvu un atvērtu demokrātiju, kas ir politiska nepieciešamība. E. Ratners atzīmēja – Taivāna ir "enkurs sabiedroto un partneru tīklam reģionā".
Savukārt Daniels J. Kritenbrinks sacīja, ka Valsts departaments izskata Taipejas lūgumu paaugstināt tās diplomātisko statusu no neoficiālā Taipejas ekonomikas un kultūras pārstāvniecības uz Taivānas pārstāvniecību. Tāpat sēdē paustā informācija liecina, ka Dž. Baidena administrācija arī izskata Taivānas lūgumu tai nosūtīt ASV militārā aprīkojuma pārpalikumu.
