Diplomāti: ASV Ukrainas jautājumā nav jāpiekāpjas Krievijai

Pasaulē
Sargs.lv/Newsweek
Ukrainas bruņoto spēku karavīri
Foto: Foto: Vitaly Zalessky/TASS/Scanpix

Bijušie ASV un Ukrainas diplomāti brīdinājuši ASV prezidentu Džo Baidenu nepakļauties Krievijas prezidenta Vladimira Putina izdarītajam spiedienam uz Austrumeiropas valstīm laikā, kad Baltais nams cenšas atturēt Krieviju no iespējamā iebrukuma Ukrainā, vēsta ASV laikraksts “Newsweek”.

Virkne bijušo diplomātu mudina Dž. Baidenu iestāties pret Krievijas agresiju un paplašināt ASV atbalstu oficiālajai Kijevai, atgādinot, ka Krievija jau ilgstoši savelk spēkus gar Ukrainas Austrumu un Ziemeļu robežām, kā arī okupētajā Krimā.

"Tas ir kārtējais šantāžas mēģinājums ne tikai Ukrainai, bet arī mūsu aliansei un mūsu partneriem," intervijā “Newsweek” sacīja bijušais Ukrainas vēstnieks ASV Valērijs Čalijs. Viņaprāt Rietumvalstīm sankcijas pret Krieviju būtu jānosaka jau tagad, nevis jāgaida, kad Krievija iebruks Ukrainā.

Diplomātu ieskatā, V.Putins apstāsies tikai tad, ja, atbildot uz viņa ģeopolitiskajām ambīcijām, Rietumi demonstrēs stingru pozīciju.

Lai rastu skaidrojumu par Krievijas ilgstošo bruņoto spēku savilkšanu pie Ukrainas robežas, Baidens otrdien rīkoja divu stundu video tikšanos ar V. Putinu.

Tikmēr ik dienu pienāk jauni ziņojumi par Krievijas karaspēka koncentrēšanos pie Ukrainas. Iegūtā informācija liecina, ka apmēram 90 tūkstoši Krievijas karavīru jau ir ieņēmuši uzbrukuma izejas pozīcijas. Savukārt nākamā gada janvārī šo vienību skaits varētu būt mērāms ar vairāk nekā 170 tūkstošiem karavīru. Tikmēr Krievijas amatpersonas vairākkārt noliegušas ziņas par Maskavas plāniem atkārtoti iebrukt Ukrainā. Neraugoties uz viņu sacīto, satelītattēli un mediju ziņojumi aizvien liecina par pretējo.

Šķiet, ka Baidena-Putina sarunas krīzi nav atrisinājušas. ASV prezidenta Nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans (Jake Sullivan) pēc Dž.Baidena un V. Putina videokonferences medijiem sacīja, ka Dž. Baidens mudinājis savu Krievijas kolēģi pieņemt diplomātisku risinājumu un brīdinājis par ekonomiskajām un politiskajām sekām, ar kādām būs jāsaskaras Krievijai, ja tā iebruks Ukrainā. Viņš norādīja, ka ASV un tās sabiedroto reakcija uz iebrukumu būs nesalīdzināmi spēcīgāka nekā 2014. gadā, kad Rietumi tā arī nespēja atturēt Maskavu no Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksijas un kara izraisīšanas Austrumukrainā.

Tikmēr Kremlis aizvadīto telefona sarunu raksturojis kā “atklātu un lietišķu”. Tas gan nekavēja  V.Putinu turpināt Ukrainas krīzē vainot Rietumus, pieprasot juridiskas garantijas, ka NATO nepaplašināsies Austrumu virzienā un neizvietos Ukrainā uzbrukuma ieročus.

Bijušais ASV vēstnieks Kijevā un pašreizējais ASV Miera institūta Stratēģiskās stabilitātes un drošības viceprezidents Viljams Teilors (William Taylor), “Newsweek” atzina, ka V.Putins nepārprotami ir nodrošinājis visas iespējas sākt iebrukumu Ukrainā, ja vien viņš pieņemtu šādu lēmumu.

“Putins to mierīgi varētu darīt. Iespējams, viņš domā, ka [Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis tam nepretosies, tāpat viņš, iespējams, domā, ka šādā gadījumā neko nedarīs arī NATO. Taču, raugoties no otras puses, V. Putins labi apzinās, ka iebrukums, jo īpaši sauszemes spēku iebrukums, var izrādīties ārkārtīgi asiņains, jo Ukrainas armija šobrīd ir ievērojami spēcīgāka nekā jebkad iepriekš,” sprieda V. Teilors.

Kā atzina abi “Newsweek” aptaujātie diplomāti, Ukrainas jautājumā piekāpšanos vēlas abas puses. Tomēr manevra iespējas nav lielas. Šajā gadījumā ASV un Rietumiem ir nopietni jāvērtē ikkatrs solis, lai nesagrautu NATO un neatdotu Ukrainu Krievijas neoimperiālajai ietekmes sfērai.

Kā laikrakstam norādīja V. Čalijs, Krievijas pieprasītās Rietumvalstu juridiskās garantijas par Ukrainas neuzņemšanu NATO ir nepieņemamas oficiālajai Kijevai, turklāt, šādi tiktu apšaubītu uzticību arī aliansei.

“Šāda veida lēmumi vienkārši iznīcinātu NATO. Kāpēc gan V. Putinam būtu tiesības lemt par citas valsts nākotni? Tādā gadījumā šādu apņemšanos varēja mierīgi uzrakstīt Budapeštas memoranda dokumenta otras puses. To Krievija jau ir pārkāpusi un būtībā iznīcinājusi ar savām darbībām,” sacīja diplomāts, norādot, ka tieši Krievija bija viena no Budapeštas memoranda parakstītājām, garantējot Ukrainas teritoriālo nedalāmību, brīdī, kad valsts nolēma atteikties no sava kodolbruņojuma.

“Mums ir pienākums mainīt šo pieeju par buferzonu radīšanu. Vislabākā pieeja drošai robežai ar Krieviju ir, ja gar mūsu valsts Austrumu robežām stiepsies NATO alianses robeža. Lai gan šobrīd tas šķiet nereāli, manuprāt būs problemātiski noturēt Ukrainu, Baltkrieviju un Moldovu kā buferzonu starp NATO un Krieviju,” atzina V. Čalijs.

Kā uzsver “Newsweek”, V. Putins savā līdzšinējā darbībā regulāri izmantojis dažādas militāras darbības, lai mazinātu iekšpolitisko spridzi Krievijā un novērstu sabiedrības uzmanību no iekšējām problēmām. Līdzīgs gadījums tika piedzīvots jau šā gada aprīlī, kad Krievija savilka karaspēku gar Ukrainas robežām, veicinot spriedzi, kas galu galā noveda pie ASV un Krievijas prezidentu tikšanās Ženēvā.

Kā uzskata V. Čalijs, otrdienas notikušā ASV un Krievijas prezidentu videokonference ir daļa no Kremļa plāna: "Putins ir sasniedzis savu mērķi, izveidot tiešu kontaktus ar ASV prezidentu. Nākamais solis būs - mudināt Amerikas prezidentu uz personīgu tikšanos."

Tiesa, kā pieļauj diplomāts, šoreiz Putins, iespējams, pārrēķinājās. ASV atbalsts Ukrainai joprojām ir spēcīgs gan Baltajā namā, gan Kongresā. ASV likumdevēji šonedēļ apstiprināja papildu militāro atbalstu Kijevai 300 miljonu dolāru apmērā.

Arī NATO valstis solījuši izveidot vienotu fronti pret Krieviju gadījumā, ja tā kārtējo reizi uzsāks pret Ukrainu vērstu agresiju. Šobrīd viena no Rietumos apspriestajām iespējamajām sankcijām šādā gadījumā ir Krievijas izslēgšana no starptautiskās SWIFT maksājumu sistēmas, kas pēc būtības nozīmē Maskavas atslēgšanu no globālajiem finanšu tirgiem. Diskusiju vidū ir arī iespējamās sankcijas pret Krievijas būvēto gāzes cauruļvadu “Nord Stream 2”.

"Es domāju, ka ASV ir nosūtījušas stingru signālu, ka tās vēro situāciju Ukrainā, ka tās neskatās citā virzienā un, ka tās nesamazina savu globālo klātbūtni pēc spēku izvešanas no Afganistānas, lai gan tas bija tas, uz ko cerēja Krievija. Vēstījums bija tāds, ka ASV sarunājas ar Ukrainu, kā zina, kas notiek uz zemes. Šo varētu uzskatīt, kā sava veida preventīvu atturēšanu caur komunikāciju,” laikrakstam “Newsweek” atzina Lielbritānijas domnīcas “Chatham House” Ukrainas foruma vadītāja Orisa Lutseviča (Orysia Lutsevych).

Tikmēr V. Teilors “Newsweek” atzina, ka ASV un tās sabiedrotie cer, ka V. Putins šo pretstāvi neizturēs pirmais.

“Es domāju, k īstermiņā pirmā piekāpšanās būs no Krievijas puses. Krievi ir radījuši šo problēmu. Krievi ir mobilizējuši karaspēku. Krievi ir iebrukuši kaimiņvalstī. Es domāju, ka tieši Krievijas pusei ir jāatzīst, ka tālākam iebrukumam nav ne loģikas, ne attaisnojuma. Es neredzu, ka ASV, Ukrainai vai NATO šajā gadījumā būtu jāpiekāpjas Krievijas priekšā. Turklāt, es nedomāju, ka Ukraina tuvākajā laikā būs gatava pievienoties NATO,” atzina bijušais vēstnieks.

“Newsweek” uzsver – Krievija jau izsenis uzskatījusi NATO par eksistenciālu draudu tās drošībai. Kremļa izpratnē tā ir agresīva alianse, kuras mērķis ir ielenkt, izolēt un nožņaugt to, kas ir palicis pāri no bijušās Padomju savienības.

Arī savā publiskajā retorikā V.Putins nesen nosaucis Ukrainu par NATO tramplīnu tālākajām darbībām, brīdinot, ka jebkāda alianses veiktā karavīru vai ieroču izvietošana Ukrainā, tiks uzskatīta par  Maskavas novilktās "sarkanās līnijas" šķērsošanu.

“Raugoties no V. Putina perspektīvas, bīties no kolektīvās aizsardzības alianses, kura līdz šim nekad nav izrādījusi nekādas agresīvas darbības pazīmes pret Krieviju, ir vienkārši smieklīgi,” piebilda V. Teilors. Viņaprāt, NATO paplašināšanos drīzāk virza Krievijas veiktā agresija Gruzijā, Ukrainā un citviet, nevis pret Krieviju vērstā sazvērestība Briselē, lai šādi censtos nosmacēt Kremli.

 

"Viena lieta, kas nebūtu piekāpšanās, bet, manuprāt, būtu pieņemama visām pusēm, būtu sarunas starp ASV, Krieviju, Ukrainu un Eiropas sabiedrotajiem par kopējo Eiropas drošību," sacīja V. Teilors, norādot, ka tam vajadzētu mazināt Krievijas bažas, vienlaicīgi neapdraudot Ukrainu.

Tai pat laikā Rietumu sabiedrotie bieži tikuši kritizēti par pārāk novēlotu attieksmi pret Krievijas provokācijām. Līdz šim šāda rīcība saskanējusi ar V. Putina režīma izplatīto naratīvu, ka Kremlis ir pārspējis Rietumus, izmantojot iekšējo šķelšanos NATO un Eiropas Savienības valstīs, kā arī vājinot Kijevas attiecības ar Vašingtonu.

“Šobrīd vēstījumam jāskan šādi: mēs, te es domāju Ukrainu, Eiropas Saveinību, NATO, Austrāliju un Kanādu, kā arī citus sabiedrotos, esam gatavi mainīt pieeju. Tas nozīmētu, ka sankcijas tiks piemērotas jau pirms V. Putina nākamajām darbībām,” sacīja V. Čalijs, piebilstot, ka tikai spēcīga Rietumu pretreakcija spēj apstādināt Krieviju.

"Mēs esam reālisti, mēs negaidām amerikāņu, britu vai kanādiešu karaspēku, kas aizsargās Ukrainu. Taču tas, ko mūsu partneri vara darīt, ir rīkot kopīgas mācības, iesaistot Ukrainas, ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Zviedrijas un NATO partnervalstu karavīrus,” viņš sacīja.

Tāpat diplomāts kārtējo reizi norādīja uz nepieciešamību pēc aizsardzības ieroču sūtījumiem, kas uzreiz varētu nodrošināt lielāku atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

"Mēs esam ukraiņi. Mē pretosies un cīnīsimies. Mums tikai nepieciešams atbalsts, lai pierādītu vislabākās savas spējas," viņš piebilda.

Dalies ar šo ziņu