Krievija “militāri” reaģēs uz darbībām, ko tā uzskatīs par tiešu NATO apdraudējumu tās Rietumu robežām, tā paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.
Šie paziņojumi seko virknei oficiālās Maskava apsūdzību Rietumvalstīm gan par NATO ieroču sistēmu izvietošanu Austrumeiropā, gan pašu Rietumu brīdinājumiem par iespējamo Krievijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainā.
“Mūsu atbilde būs militāra”, ja Rietumu militārais bloks [NATO] neapņemsies garantēt savas ekspansijas izbeigšanu uz Austrumu virzienā, S. Rjabkova teikto citē Kremļa ziņu aģentūra “RIA Novosti”.
“Ir gaidāma konfrontācija,” sacīja S. Rjabkovs, draudot, ka Maskava gatava izvietot stratēģiskos kodolieročus, kas iepriekš bija aizliegti saskaņā ar Tuvās un vidējā darbības rādiusa raķešu izplatīšanas aizlieguma līgumu, kura termiņš beidzās 2019. gadā.
“Pašlaik [šie aizliegtie ieroči] vēl nav izvietoti. Mums ir vienpusējs moratorijs. Mēs aicinām NATO un ASV pievienoties šim moratorijam,” teica S Rjabnkovs, žēlodamies, ka “viņi [ASV] vienkārši nereaģē uz Krievijas priekšlikumiem”.
“Mēs vairs neuzticamies NATO. Tāpēc arī neiesaistāmies nekādās spēlēs, jo vienkārši neticam NATO solījumiem,” sacīja S. Rjabkovs.
Tāpat S.Rjabkovs nievājoši izteicās par ASV, sakot, ka tās ir “neizskaidrojami ieciklējušās”, runājot par Krievijas iebrukuma draudiem Ukrainā. Kā uzsvēra Krievijas ārlietu ministra vietnieks, “šādu draudu nav un nevarot būt”.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka pretēji oficiālajiem Kremļa apgalvojumiem par Krievijas bruņoto spēku negatavošanos uzbrukt Ukrainai, Rietumvalstu un Ukrainas izlūkdienestu rīcībā esošā informācija liecina par ko citu. Krievija Ukrainas pierobežā un okupētajās teritorijās pulcē arvien lielāku karaspēka apjomu. Kā norādījuši ASV izlūkdienestu pārstāvji, Krievijas iebrukums varētu būt gaidāms nākamā gada sākumā.
Lai mazinātu saspīlējumu pie Ukrainas robežām, aizvadītajā nedēļā videokonferences formātā tikās Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins un ASV prezidents Dž.Bidens. Tikšanās laikā Krievijas prezidents ASV kolēģim nesniedza skaidru atbildi, vai Krievija plāno iebrukumu, tomēr norādīja, ka Krievijai ir tiesības aizstāvēt savu drošību. Vienlaikus V. Putins Dž.Baidenam pieprasīja rakstisku Rietumvalstu apliecinājumu, ka tās apņemas neuzņemt Ukrainu NATO.
Šis nav pirmais gadījums, kad Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vietniekam S.Rjabkovam attiecībās ar Rietumu valstīm uzticēts “sliktā policista” tēls. Vēl šā gada aprīlī S. Rjabkovs draudēja ASV, piesaucot tās jūrnieku drošību, neizvietot kara kuģus Melnajā jūrā. Tas notika laikā, kad gada sākumā Krievija savilka spēkus pie Ukrainas robežām un okupētajā Krimā, draudot ar iespējamu iebrukumu Ukrainas centrālajā daļā.
Tāpat S. Rjabkovs draudēja sabombardēt Lielbritānijas kara kuģus, kas pietuvosies Krievijas okupētajai Krimas pussalai. Ar šādiem draudiem S. Rjabkovs nāca klajā 24. jūnijā, kad Lielbritānijas Karaliskās flotes iznīcinātāj kuģis “HMS Defender” pietuvojās Krimai, šķērsojot ūdeņus, ko Krievija pēc pretlikumīgās pussalas aneksijas uzskata par saviem. Lielbritānijas Karaliskā flote paziņoja, ka ūdeņus ap Krimu aizvien uzskata par Ukrainai piederošiem, ar kuru iepriekš saskaņota kuģošana.
