Lietuvā novembrī vērsusies plašumā dezinformācija, īpaši par Baltkrievijas režīma mākslīgi izraisīto migrācijas krīzi pie abu valstu robežas, un novērots krass negatīvas komunikācijas pieaugums no Ķīnas puses, secinājuši Bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas departamenta analītiķi.
Pagājušā mēneša laikā fiksēti 487 atsevišķi gadījumi ar negatīvas informācijas izplatīšanas iezīmēm - jūtami vairāk nekā septembrī un oktobrī, kad reģistrēti attiecīgi 405 un 430 šādi gadījumi.
Nelegālās migrācijas tematika vien aktualizēta gandrīz 200 gadījumos, sevišķi tas vērojams kopš 8.novembra, kad sākās masveidīgi migrantu mēģinājumi no Baltkrievijas puses vardarbīgi ielauzties Polijas teritorijā, kam sekoja Lietuvas lēmums izsludināt pastiprinātu ārkārtējo situāciju teritorijā gar Baltkrievijas robežu.
Negatīvās informācijas avoti apsūdzējuši Eiropas Savienības (ES) un NATO valstis, ka migrācijas krīzi esot izprovocējusi to ilggadējā politika attiecībā pret Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku. Nepatiesi apgalvots, ka Polija pret nelegālajiem migrantiem vērsusies ar "fašistiskām metodēm" un spēlējusi "tradicionālo profesionālas provokatores un kūdītājas lomu".
Mēģināts vilkt paralēles starp nelegālo migrantu krīzi un militāru konfliktu, eskalējot vēstījumu, ka Lietuva šīs krīzes aizsegā tiek militarizēta un nelegālā migrācija var tikt izmantota kā iegansts daudz radikālākai konfrontācijai Austrumeiropā, pieļaujot arī iespējamu NATO iesaistīšanos konfliktā.
No 22.novembra aktīvi eskalēts arī vēstījums par it kā nežēlīgu attieksmi pret nelegālajiem migrantiem. Apgalvots, ka migranti pie Baltkrievijas un Polijas robežas esot kļuvuši par Rietumu izraisītas situācijas ķīlniekiem un Rietumi šai situācijā piemirsuši pašu deklarētās cilvēktiesības.
Apzināti veidots nepatiess priekšstats par Baltkrieviju kā valsti, kura sper konkrētus soļus, lai palīdzētu migrantiem, un vienlaikus apgalvots, ka Lietuvas, Latvijas un Polija robežsargi paslepus laižot darbā pret nelegālajiem migrantiem teroru - pēc robežas šķērsošanas viņi tiekot piekauti, viņiem tiekot atņemta nauda un dokumenti, bet pēc tam viņi tiekot iegrūsti Baltkrievijas teritorijā.
Izplatīti Baltkrievijas dienestu paziņojumi, ka pie robežas atrasti migrantu līķi, kuri it kā pārsviesti no Lietuvas teritorijas.
Novembrī novērots arī krass negatīvas komunikācijas pieaugums no Ķīnas puses, kas lielā mērā saistīts ar oktobra beigās notikušo Taivānas uzņēmēju delegācijas vizīti Lietuvā, kā arī vēlāko Taivānas pārstāvniecības atklāšanu Lietuvā un Seima delegācijas vizīti Taivānā, kuras laikā Lietuvas parlamenta deputāti tikās ar Taivānas prezidenti Cai Inveņu.
Ķīnas režīma komunikācijā dominējuši izteikumi, kuros Lietuva apsūdzēta "vienas Ķīnas principa" pārkāpšanā, raksturota kā neuzticama partnere, kas apdraud Ķīnas suverenitāti un starptautisko atzīšanu, un apgalvots, ka savā ārpolitikā tā ir atkarīga no ASV.
Arī Ķīna aktīvi izmantojusi Baltkrievijas veiktos hibrīduzbrukumus pret Lietuvu un Minskas režīma izplatītos viltus apgalvojumus, ka Lietuva ir valsts, kas pārkāpj cilvēktiesības un starptautisko tiesību normas un lieto vardarbību pret sievietēm un bērniem.
Tradicionāli naidīgajos informācijas avotos novembrī attīstīts arī vēstījums par NATO kā par vienu no migrācijas krīzes sastāvdaļām, nepatiesi apgalvojot, ka "Rietumu izraisītās migrācijas krīzes" dēļ izveidojusies smaga militāri politiskā situācija, tādēļ nācies mainīt Baltkrievijas armijas militārās sagatavotības plānus šim un nākamajam gadam, jo Baltkrievija esot spiesta reaģēt uz militārās darbības aktivizēšanos pie savām robežām.
