Eiropas Savienībai (ES) un NATO jāatrod vienota izpratne, kā veidot attiecības ar Ķīnu, šodien Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), atbildot uz deputāta Sergeja Dolgopolova (S) jautājumu par attiecību ar Ķīnu perspektīvām.
Rinkēvičs sacīja, ka attiecībās ar Ķīnu redzam šo valsti kā partneri daudzos jautājumos, taču Ķīnas kontekstā ir runa arī par ekonomikas un ģeopolitiskiem izaicinājumiem un riska faktoriem. No ministra teiktā izrietēja, ka rietumvalstīm un Ķīnai eskalācija veidojas cilvēktiesību jautājumos, piemēram, attiecībā uz Honkongu un uiguriem.
Eiropas un transatlantisko partneru vienotas nostājas veidošanās procesā paredzamas diskusijas starp ASV un ES, norādīja ministrs. Tāpat arī ES līmenī vēlamies, lai attiecībā uz Ķīnu tiek vairāk īstenota koordinēta Eiropas politika, lai mazāk ir "solo gājieni", pauda politiķis.
Attiecībā uz iepriekš izveidoto Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu attiecību formātu ar Ķīnu "16+1", Rinkēvičs skaidroja, ka pašlaik esam pārejas posmā, kad vēl nav sasniegts mērķis par 27 ES dalībvalstu kopīgi veidotu nostāju attiecībā uz Ķīnu.
Kā ziņots, ES decembra sākumā līdz 2022.gada decembrim pagarinājusi Ķīnai piemērotās sankcijas par represijām pret uiguru minoritāti Siņdzjanas reģionā.
Pēdējo gadu laikā vairāki simti uiguru, kazahu un hueju liecinājuši, ka viņi Ķīnas, Sjiņdzjanas provincē ieslodzīti internēto nometnēs valdības īstenotajā etnisko minoritāšu piespiedu asimilācijas kampaņā.
Ķīnas valdība skaidro, ka šīs nometnes, kurās kopš 2017.gada bijis vairāk nekā miljons cilvēku, esot "profesionālās izglītības centri" un to darbības mērķis ir ekstrēmisma un terorisma izskaušana.
