Stratēģiskās konkurences laikmetā, kad starptautiskā kārtība ir apdraudēta, NATO sabiedrotajiem ir nepieciešama stingra atturēšanas un aizsardzības politika, tā 13. decembrī notiekošajā seminārā par NATO alianses nākotni sacīja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš norāda, ka mūsdienu izaicinājumiem atbilstoša NATO stratēģiskā koncepcija ir alianses panākumu pamatā, jo tajā izklāstīts kopīgs redzējums par draudiem un problēmām, ar kurām sabiedrotie šobrīd saskaras, kā arī tā iezīmē turpmāko NATO virzību, pārvarot krīzes un pielāgojoties mainīgajai drošības videi un izaicinājumiem
J. Stoltenbergs atzīst, ka Krievijas režīms ir agresīvs ārzemēs un represīvs savās mājās, turklāt Krievija ievērojami paplašinājusi savu militāro klātbūtni no Barenca līdz pat Vidusjūrai.
Tikmēr arī Ķīna nesnauž un izmanto savas ekonomiskās un militārās iespējas, arvien vairāk investējot tehnoloģijās, lai varētu kontrolēt savu tautu un mēģinātu to darīt arī ar citām valstīm. Turklāt kiberuzbrukumi kļūst arvien biežāki un izsmalcinātāki, un nekur nav pazuduši arī terorisma draudi. Arī straujās klimata pārmaiņas veicina nestabilitāti un klimata krīze, kas ilgtermiņā var ietekmēt arī drošības situāciju pasaulē.
Viņš apstiprina, ka militārā gatavība NATO vienmēr bijusi galvenā, un tā būs arī turpmāk. Šobrīd gan Baltijas valstīs, gan Polijā ir izvietotas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas, savukārt NATO Reaģēšanas spēkos ir apmēram 40 000 sabiedroto karavīru.
Lai uzturētu savas aizsardzības spējas augstā līmenī, arī turpmāk dalībvalstīm ir jāiegulda savā aizsardzībā, bruņojumā un jauno tehnoloģiju attīstībā, lai veiksmīgi atturētu ienaidnieku, aizstāvot sevi uz sauszemes, gaisā, jūrā, kibertelpā un kosmosā. Īpaši pēdējām divām jomām būs izšķiroša nozīme turpmākajos konfliktos.
Stoltenbergs uzsver, ka nākamajā stratēģiskajā koncepcijā būtu atkārtoti jāapstiprina alianses kodolieroču atturēšanas mehānisma nozīme, tāpat kā savstarpēja dalīšanās ar šo kodolspēju sabiedroto vidū, Eiropas sabiedroto vidū izveidojot sava veida kodolaizsardzības “lietussargu”.
Tāpat jaunajā koncepcijā jāuzsver arī NATO nemainīgā nostāja ieroču kontroles, atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas jautājumā.
Taču, lai nodrošinātu stingru atturību un aizsardzību, aliansei ir vajadzīga spēcīga un pret dažādām krīzēm noturīga sabiedrība. Kā uzsver NATO ģenerālsekretārs, šobrīd mūsu konkurenti un potenciālie pretinieki izmanto iedzīvotāju digitālo atkarību. Veicot ievērojamus ieguldījumus sabiedroto valstu kritiskajā infrastruktūrā, sākot no ostām un lidostām līdz pat spēkstacijām un 5G tīkliem, viņi cenšas iejaukties nacionālajā drošības sistēmā, radot draudus mūsu sabiedrībām.
Lai sabiedroto valstu sabiedrības kļūtu stiprākas, infrastruktūrai jābūt elastīgākai, savukārt piegādes ķēdēm – daudzveidīgākām un drošākām.
Savukārt trešā joma, kas jāstiprina, lai efektīvi novērstu draudus un aizstāvētos, ir globāla izpratne un sasniedzamība. Tas nozīmē, ka aliansei arī turpmāk jābūt gatavai aizsargāties pret visa veida draudiem un izaicinājumiem.
“Tas attiecas arī uz spēju operatīvi izvietot mūsu militāros spēkus jebkur, kur var rasties apdraudējums kādam no sabiedrotajiem. Un tas nozīmē ciešu sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem visā pasaulē un Eiropā, tostarp arī ar Eiropas Savienību,” saka alianses ģenerālsekretārs.
Apvienotās Karalistes, Polijas un Portugāles kopīgi organizētais seminārs ir pirmais no četriem līdzīgiem pasākumiem, kurā tiek diskutēts par NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas izstrādi. Tajā piedalās NATO dalībvalstu civilās un militārās jomas speciālisti, ka arī akadēmiskās vides un domnīcu eksperti.
Jau ziņots, ka par jauno alianses stratēģiju turpmākajiem desmit gadiem “NATO 2030” dalībvalstis vienojās šī gada NATO samitā Briselē, savukārt to pieņemt plānots nākamajā NATO samitā, kas 2022. gada jūnijā notiks Madridē.
