Neraugoties uz Austrumeiropas valstu iebildumiem un bažām par Krievijas ģeopolitiskās ietekmes palielināšanos Eiropā, tai izdevies veiksmīgi pabeigt pretrunīgi vērtētā gāzes vada “Nord Stream 2” celtniecību.
Jaunais gāzes vads Krievijai jau tagad ļauj pēc būtības pārtraukt gāzes tranzītu caur Ukrainu un Poliju, radot šīm valstīm ne tikai ievērojamus robus budžetā, bet arī pamatu Kremlim izdevīgai iekšpolitiskai nestabilitātei.
Savukārt Rietumeiropā Krievija vairotu savu politisko ietekmi, kļūstot par vienu no lielākajiem gāzes piegādātājiem, kontrolējot teju 30% no visām piegādēm. Tiesa, lai iedarbinātu gāzes vadu, bija nepieciešama Vācijas regulatora sertifikācija, kas šo procesu novembrī apturēja, norādot uz gāzes vada īpašnieku neatbilstību ne tikai pašas Vācijas, bet arī Eiropas kopējās likumdošanas prasībām. Tā vietā, lai paļautos Eiropas likumdošanai, Krievija atbildējusi no spēka pozīcijām, samazinot gāzes plūsmas esošajos cauruļvados, solot tās apmierināt tikai tad, ka tiks iedarbināts “Nord Stream 2”. Šie faktori noveduši ne tikai pie strauja enerģijas kāpuma Eiropā, bet arī patērētāju neziņas par gaidāmo ziemu.
Kādas sekas būs Krievijas mēģinājumam izmantot energopiegādes ieroci pret Rietumvalstīm, vai Rietumeiropas atkarība no Krievijas gāzes piegādēm varētu nest arī tiešu Maskavas ietekmi pār Eiropas Savienības un NATO lēmumiem, un, kādus secinājumus šajā situācijā izdarīt Latvijai un pārējām Austrumeiropas valstīm, par to Aizsardzības ministrijas organizētā ekspertu diskusijā runā RTU pētnieks un Latvijas elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis un uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns.
