27. decembrī ASV prezidents Džo Baidens parakstījis ASV Nacionālo aizsardzības autorizācijas aktu 2022. fiskālajam gadam, kurā iekļautā Baltijas Drošības iniciatīva paredz 150 miljonu ASV dolāru piešķiršanu Baltijas valstu aizsardzības spēju attīstībai 2022. gadā.
Baltijas Drošības iniciatīvas (Baltic Security Initiative) līdzekļu izlietojums tiek plānots tādu reģionāli svarīgu aizsardzības spēju attīstības atbalstam kā pretgaisa aizsardzība, netiešās uguns atbalsts, jūras telpas novērošana un agrīnā brīdināšana, komandvadība, izlūkošana un speciālo operāciju spējas.
Papildus šis finansējums varētu tikt novirzīts arī Baltijas valstu kopējam raķešu artilērijas spējas attīstības projektam, kura ietvaros šobrīd norisinās visu trīs valstu komunikācija ar ASV.
Finansējums Baltijas valstu aizsardzības spēju uzlabošanai piešķirts Baltijas Drošības Iniciatīvas (Baltic Security Initiative) ietvaros. Zīmīgi, ka šī iniciatīvia pirmo reizi ir tikusi iekļauta ASV Nacionālajā Aizsardzības Autorizācijas Aktā, kas faktiski kalpo kā ASV Aizsardzības budžets.
ASV Kongresa apstiprinātais un prezidenta parakstītais Nacionālās aizsardzības autorizācijas akts (National Defense Authorization Act), paredz stingru atbalstu Eiropai gan caur politiskām iniciatīvām, gan caur divpusējiem un daudzpusējiem finansiālā atbalsta mehānismiem. Tas ir būtisks ASV atbalsts Baltijas valstīm un spēcīgs signāls pretinieka atturēšanai.
Portāls “Sargs.lv” jau rakstīja, ka līdzīgi kā Baltijas valstu atbalstam, caur Nacionālās Aizsardzības Autorizācijas Aktu paredzēts piešķirt 300 miljonus ASV dolāru arī Ukrainas bruņoto spēku stiprināšanai caur Ukrainas Drošības Atbalsta Iniciatīvu. Šis ASV atbalsts ļaus Ukrainas bruņotajiem spēkiem uzlabot savas aizsardzības spējas, saskaroties ar nepārtrauktu Krievijas agresiju tās teritorijā.
Nacionālās Aizsardzības Autorizācijas Aktā kā ASV prioritāte noteikta arī Ķīnas atturēšana. Tam Klusā Okeāna Atturēšanas Iniciatīvas ietvaros piešķirti vairāk nekā septiņi miljardi ASV dolāru. Likumā noteikts arī ASV kongresa atbalsts Taivānas aizsardzībai.
Savukārt četri miljardi ASV dolāru paredzēti Eiropas Aizsardzības Iniciatīvai, veicinot Krievijas draudu atturēšanu.
Sadarbība ar ASV ir viena no Latvijas aizsardzības politikas divpusējo attiecību prioritātēm. Kopš 2014. gada ASV bruņotie spēki rotācijas kārtībā uzturas Baltijas valstīs mācību operācijas “Atlantic Resolve” ietvaros, apliecinot ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā un veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā.
2018. gadā Latvija un ASV parakstīja starpvaldību līgumu par četru jaunu helikopteru UH-60M “Black Hawk” iegādi, kas ir svarīgi ne tikai bruņoto spēku uzdevumu veikšanai, bet arī civilo funkciju nodrošināšanai.
Sadarbība starp Latviju un Mičiganas Nacionālo gvardi ASV Valstu partnerības ietvaros veiksmīgi turpinās jau 28 gadus, un tā ir sniegusi būtisku ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzes attīstībā, palīdzot attīstīt un testēt lidlauka spējas gaisa kuģu uzņemšanā, kā arī apmācot speciālistus.
ASV Armija Eiropā un Mičiganas Nacionālā gvarde arī sekmēja militārā lidlauka “Lielvārde” instrumentālo lidojumu sertifikāta iegūšanu, sniedzot atbalstu gan personāla sagatavošanā, gan, piemēram, aeronavigācijas un gaisa kuģu bremzēšanas sistēmu jomās.
Tāpat ASV ir sniegušas atbalstu Latvijai dažādu militāro atbalsta programmu ietvaros, piegādājot munīciju pašgājējhaubiču sistēmām un mīnmetējiem, kā arī Nacionālo bruņoto spēku attīstībai tādu būtisku ekipējumu kā sakaru līdzekļus, nakts redzamības ierīces un transportlīdzekļus. ASV Eiropas Atturēšanas iniciatīvas ietvaros ASV sniegušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas militārās infrastruktūras attīstībā.
