ASV Armijas speciālo operāciju vienības arī 2022. gadā turpinās darboties Austrumeiropā un Āzijā. Klusā okeāna raģionā ASV speciālo operāciju vienību darbības galvenais virziens šogad būs saistīts ar ASV partneru valstu bruņoto spēku sagatavošanu potenciālajam konfliktam ar Ķīnu, vēsta ASV izdevums "Defense News"
Aizvadītā gada oktobrī tika publiskota informācija, ka neliels skaits ASV speciālo spēku vienību karavīru papildus citiem dienesta pienākumiem vairāk nekā desmit gadus apmāca Taivānas drošības spēkus. ASV Armijas speciālo uzdevumu vienībām ir arī izvietots bataljons Okinavā, kas atrodas tikai nedaudz vairāk nekā 600 kilometru attālumā no Taivānas.
Speciālo operāciju plānotāji Klusā okeāna reģionā šogad arī apsver pretošanās operāciju koncepta īstenošanu. Šī pretošanās operācija ir sistēma, paredz attīstīt draudzīgo valstu spējas, izrādīt efektīvu civilo un militāro pretestību, ja tām nāktos saskarties ar naidīgas lielvalsts iebrukumu un tai sekojošu okupāciju. Tā ietver specvienību darbību, psiholoģiskās operācijas, kā arī atbalstu civilo jautājumu risināšanā.
Pretošanās operāciju koncepcija jau tagad ir pamatā daudzām armijas speciālo uzdevumu vienību mācībām Eiropā.
Pērn tika aizvadītas daudzas mācības, kuru mērķis bija stiprināt pretošanās spējas tādās valstīs kā, piemēram, Gruzija, kas, lai gan atrodas Kaukāza reģionā Āzijā, ir ASV Bruņoto spēku Eiropas pavēlniecības (EUCOM) pārziņā. EUCOM jau šobrīd ASV Īpašo operāciju spēku ātrākai reaģēšanai Vācijā ir izvietojusi ASV Armijas Speciālo operāciju vienības 1. bataljona 10. speciālo operāciju vienību.
Saskaņā ar ASV prezidenta Džo Baidena parakstīto Aizsardzības autorizācijas aktu, kurā ietverta arī Eiropas Atturēšanas iniciatīva, šogad Eiropā rīkotajās ASV armijas mācībās tiks iekļauti arī speciālo uzdevumu vienību darbības elementi.
Kā vēsta “Defense News”, aizvadītā gada laikā tika nopietni pārbaudītas ASV Eiropas sabiedroto un partnervalstu gatavība atbildēt uz nekonvencionālu karadarbību un hibrīddraudiem.
Rietumvalstis asi nosodījušas Krievijas ciešā sabiedrotā - Baltkrievijas valdošā režīma rīcību, par hibrīdkara ieroci pārvēršot migrāciju. Šādi, atbildot uz Rietumvalstu noteiktajām sankcijām, Baltkrievija sūtīja tūkstošiem Baltkrievijā ievesto Tuvo Austrumu valstu migrantu pāri robežām ar Latviju, Lietuvu un Poliju.
Tāpat šādu spēju uzturēšana ir īpaši svarīga līdz ar iespējamo Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā. Lai gan šādā gadījumā nav gaidāma ASV vai NATO tieša iejaukšanās iespējamajā konfliktā, Rietumvalstis jau ir paziņojušas par gatavību Krievijai un Baltkrievijai noteikt jaunas sankcijas, kas potenciāli varētu vēl vairāk saasināt nokaitētās pušu attiecības.
