Starptautiskās sankcijas par pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā līdz ar kara galveno vaininieci Krieviju piemērotas tās ciešākajai atbalstītāja – Baltkrievija. Lai censtos kompensēt sankciju radītos zaudējumus, nesen Maskavā aizvadītajā abu valstu premjeru tikšanās. Tās laikā tika panākta virkne starpvalstu vienošanos, kas stiprinātu abu valstu ekonomisko sadarbību un glābtu Baltkrievijas ekonomiku. Tomēr šīs vienošanās drīzāk vērtējamas kā abu režīmu propagandistiska retorika, jo gluži kā Krievijā, arī Baltkrievijas iedzīvotāji ik dienu saskaras ar jūtamu dzīves līmeņa pasliktināšanos.
Baltkrievijas mediji informē, ka nesenā Baltkrievijas premjera Romāna Golovčenko un Krievijas premjerministra Mihaila Mišustina tikšanās laikā panākta vienošanās virknē ekonomiskās sadarbības jautājumu.
Puses vienojušās par maksimāli labvēlīgu režīmu kooperatīvās sadarbības attīstībai, kas dotu skaidru izpratni par to, kādām problēmām tuvākajā laikā jāpievērš pastiprināta uzmanība un jānodrošina to risinājums, piesaistot investīcijas un veidojot jaunas nozares.
Reaģējot uz Rietumvalstu noteiktajām sankcijām, Baltkrievija un Krievija atteikušās no ASV dolāru izmantošanas savstarpējos maksājumos par energoresursiem. Turpmāk visi maksājumi par Baltkrievijas saņemto naftu un gāzi tiks veikti Krievijas rubļos. Puses vienojās, ka Maskava un Minska kopīgi izstādās optimālo Krievijas naftas cenu piegādēm Baltkrievijai.
Baltkrievijas premjers savas Maskavas vizītes laikā apliecināja Baltkrievijas gatavību īstenot visas vienošanās par ekonomisko integrāciju ar Krieviju abu valstu virzītās Savienotās valsts ietvaros.
Kaut arī R.Golovčenko norādīja uz nepieciešamību pašreizējos apstākļos īstenot operatīvos atbalsta pasākumus, realitāte liecina par pretējo. 9.martā Krievijā sāka darboties vairāki rīkojumi “Par atļaujas procedūras ieviešanu noteiktu preču eksportam ārpus Krievijas Federācijas”, tie nosaka plašu preču klāstu ar precēm, ko aizliegts izvest no Krievijas. Šo produktu vidū ir koksne, lauksaimniecības tehnika, iekrāvēji, slaukšanas aparāti, turbīnas, sūkņi, dzinēji un virpas.
Šāds liegums, visticamāk, pieņemts vairāku apsvērumu dēļ. Maskava apzinās, ka Rietumvalstu noteikto sankciju apstākļos tā ātri nonāks importa deficīta stadijā, tāpēc nevēlas atļaut ārvalstu uzņēmumiem, kas apturējuši savu darbību Krievijas tirgū, izvest no valsts savu tehniku un krājumus.
Šo darbību rezultātā Baltkrievijas uzņēmumi signalizē par nopietnu problēmu – simtiem kravas automašīnu rindu uz Krievijas un Baltkrievijas robežas, kas nevar izvest preces uz Baltkrieviju.
Baltkrievijas importētāji norāda, ka tas viss tiešā veidā ietekmē Baltkrieviju, jo lielākā daļa importēto iekārtu gan rūpnieciskai, gan personiskai lietošanai tagad ir bloķēta tālākām piegādēm uz Baltkrieviju. Minska ir nonākusi Pata stāvoklī - piegādes no Eiropas Savienības praktiski nenotiek, bet no Krievijas vairs nav ko piegādāt.
Baltkrievijas gadījumā vēl lielākas problēmas sagādā fakts, ka arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu aptur savu darbību arī Baltkrievijā. 14.martā kļuva zināms, ka uz laiku savu darbību apturējis Baltkrievijas un Ķīnas kopuzņēmums “BelGee”, kas ražoja “Geely” automašīnas. Kā iemesls šādam lēmumam tiek minētas materiālu piegāžu problēmas no Ķīnas.
"Sargs.lv" jau vēstīja, ka pateicoties Rietumvalstu noteiktajām sankcijām Krievijai tā, iespējams, jau šodien piedzīvos savu defoltu, nespējot samaksāt procentmaksājumus 117 miljardu ASV dolāru vērtībā. Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs kreditoriem piedāvāja parādsaistības segt Krievijas rubļos pēc Maskavas Centrālās bankas noteiktā kursa. Tiesa, ņemot vērā, ka Krievijā jau trešo nedēļu nestrādā birža, kas tiek turēta slēgta, bažījoties no vēl lielāka rubļa vērtības krituma, maz ticams, ka investorus apmierinās šāds piedāvājums.