No 28. līdz 30. jūnijam aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš piedalīsies NATO samitā Madridē, Spānijā, kurā dalībvalstis pieņems būtiskus lēmumus Alianses aizsardzības spēju stiprināšanai. Latvijai šis samits būs īpaši nozīmīgs, jo tajā tiks lemts par NATO ilgtermiņa adaptāciju iepretim Krievijas pieaugošajiem militārajiem draudiem līdz ar tās pilna mēroga karu pret Ukrainu.
NATO samitā dalībvalstis vienosies par turpmākajiem soļiem Alianses atturēšanas un aizsardzības politikas stiprināšanai, tostarp, NATO Austrumu flangā izvietoto paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu pārveidi par brigādes līmeņa vienībām, kur un kad tas būs nepieciešams, kā arī militārā ekipējuma un resursu izvietošanu apdraudētākajos reģionos.
Dalībvalstu līderi arī lems par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai, kas paredzēs nepieciešamā nodrošinājuma piegādes un atbalstu pārejai uz modernu militāro aprīkojumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Tāpat samitā apstiprinās jauno NATO stratēģisko koncepciju, kas ietvers Alianses kopējo redzējumu par NATO turpmāko attīstību attiecībā uz jauno drošības vidi, tostarp uz Krievijas radītajiem tiešajiem draudiem un Ķīnas radītajiem izaicinājumiem.
Īstenojot NATO atvērto durvju politiku, samitā tiks apspriesti turpmākie soļi, lai sekmētu Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO.
Tāpat dalībvalstu līderi pārrunās atbalstu NATO partnervalsts Gruzijas aizsardzības spēju stiprināšanai, palielinot tās gatavību stāties pretī reģionālās drošības izaicinājumiem.
Starp dienaskārtības jautājumiem būs arī dalībvalstu ieguldījumi NATO kopējā budžetā, veicinot taisnīgu aizsardzības sloga sadali. Ņemot vērā pieaugošos drošības izaicinājumus, Latvija līdz 2025. gadam pakāpeniski paaugstinās aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta.
NATO dalībvalstu līderi arī pieņems lēmumus tehnoloģiju attīstības veicināšanai, tostarp attiecībā uz Inovāciju fonda izveidi, kas paredzēs atbalstu jaunuzņēmumiem inovatīvu risinājumu izstrādei aktuālo drošības izaicinājumu risināšanai. Tāpat samitā vienosies par jaunu metodoloģiju siltumnīcefekta gāzu emisiju kartēšanai NATO ietvaros, apliecinot apņemšanos panākt pilnīgu CO2 emisiju samazinājumu.
Samita laikā aizsardzības ministrs A. Pabriks arī piedalīsies sanāksmē par drošības situāciju Rietumbalkānos. Latvijai šis ir būtisks jautājums, jo Nacionālo bruņoto spēku lielākais starptautiskajās operācijās nosūtītais kontingents veic dienesta pienākumus NATO vadītajā miera uzturēšanas operācijā Kosovā, kā arī Albānija un Melnkalne ir NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas dalībvalstis.
NATO samitā Madridē piedalīsies Alianses valstu un valdību vadītāji, un to vadīs NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Pirmo reizi NATO samita dalībnieku vidū būs arī Austrālijas, Japānas, Korejas Republikas un Jaunzēlandes vadītāji, Aliansei stiprinot sadarbību ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona partnervalstīm.
