Visā Eiropā, ieilgstot Krievijas karam Ukrainā, parādās aizvien vairāk ciešanu pazīmju. Pārtikas bankas Itālijā spiestas pabarot arvien vairāk cilvēku. Vācijas amatpersonas atslēdz gaisa kondicionēšanu, gatavojot plānus dabasgāzes racionalizācijai un ogļu spēkstaciju darbības atsākšanai. Eiro kurss attiecībā pret dolāru ir nokrities līdz 20 gadu zemākajam līmenim, un pieaug recesijas prognozes, ziņo “Stars and Stripes”.
Šie spiediena punkti liecina par to, ka konflikts - un Kremlis, kas pakāpeniski atslēdz dabasgāzi, kura nodrošina rūpniecības attīstību - izraisīja enerģētikas krīzi Eiropā un palielināja iespējamību, ka ekonomika atkal iegrims recesijā tieši tad, kad tā atveseļojās no COVID-19 pandēmijas.
Tikmēr no augstajām enerģijas izmaksām, ko izraisīja karš, gūst labumu Krievija, kas ir liela naftas un dabasgāzes eksportētāja, kuras elastīgā centrālā banka un gadiem ilgā pieredze sankciju apstākļos ir stabilizējusi rubļa kursu un inflāciju, neraugoties uz ekonomisko izolāciju.
Tomēr ekonomisti uzskata, ka ilgtermiņā Krievija, lai gan izvairīsies no pilnīga sabrukuma, par karu samaksās augstu cenu: padziļināsies ekonomiskā stagnācija, zaudējot investīcijas un samazinot iedzīvotāju ienākumus.
Eiropai aktuālākais uzdevums ir īsākā termiņā: cīnīties ar rekordlielu inflāciju 8,6 % apmērā un pārlaist ziemu bez enerģijas trūkuma. Kontinents ir atkarīgs no Krievijas dabasgāzes, un augstākas enerģijas cenas ietekmē rūpnīcas, pārtikas izmaksas un degvielas cenas.
Nenoteiktība ietekmē tādas energoietilpīgas rūpniecības nozares kā tērauda rūpniecība un lauksaimniecība, kurās, ja krīze saasināsies, varētu tikt noteikts dabasgāzes patēriņš, lai aizsargātu iedzīvotājus.
"Molkerei Berchtesgadener Land", liels piena pārstrādes kooperatīvs Vācijas pilsētā Pidingā netālu no Minhenes, ir uzkrājis 200 000 litru mazuta, lai varētu turpināt ražot elektroenerģiju un tvaiku piena pasterizēšanai un aukstuma uzturēšanai, ja turbīnu ģeneratoram tiek pārtraukta elektroenerģijas vai dabasgāzes padeve. Tas ir ļoti svarīgs nodrošinājums 1 800 lauksaimniekiem, kuru 50 000 govju dienā saražo miljonu litru piena.
"Ja pienotava nedarbojas, tad arī lauksaimnieki nevar darboties," teica izpilddirektors Bernhards Pointners. "Tad lauksaimniekiem piens būtu jāizmet."
Vienas stundas laikā pienotava patērē elektroenerģiju, kas ir līdzvērtīga gada elektroenerģijas patēriņam vienā mājā, lai uzturētu aukstumā līdz pat 20 000 paletes ar pienu.
Ekonomiskās problēmas parādās arī pie pusdienu galda. Patērētāju grupas lēš, ka tipiska itāļu ģimene šogad iztērē par 681 eiro vairāk, lai sevi pabarotu.
"Mēs esam ļoti nobažījušies par situāciju un to ģimeņu skaita nepārtraukto pieaugumu, kuras mēs atbalstām," sacīja Dario Boggio Marzets, Lombardijas Pārtikas bankas prezidents, kas apvieno desmitiem labdarības organizāciju, kuras vada zupas virtuves un piegādā pirmās nepieciešamības pārtikas produktus trūcīgajiem. To ikmēneša izmaksas šogad ir palielinājušās par 5000 eiro.
Džesika Lobli, vientuļa divu bērnu māte no Parīzes priekšpilsētas Ženviljē, pievērš lielu uzmanību pārtikas produktu cenu pieaugumam.
"Situācija pasliktināsies, bet mums ir jāēd, lai izdzīvotu," sacīja Lobli, kura, strādājot skolas virtuvē, mēnesī nopelna no 1300 līdz 2000 eiro.
Viņas ikmēneša pārtikas budžets, kas bija 150 līdz 200 eiro, jūnijā samazinājās līdz 100 eiro. Viņa sacīja, ka vasarā viņas ģimene tik daudz neēd, bet viņa ir noraizējusies par septembri, kad būs jāpērk skolas piederumi savai 15 gadus vecajai meitai un 8 gadus vecajam dēlam, kas vēl vairāk samazinās viņas budžetu.
Tam par pamatu ir tas, ka Krievija pārtrauca vai samazināja dabasgāzes piegādi desmit Eiropas valstīm. Pagājušajā nedēļā arī tika slēgts liels gāzes cauruļvads, lai veiktu plānoto apkopi, un pastāv bažas, ka plūsma pa "Nord Stream 1" starp Krieviju un Vāciju netiks atjaunota.
"ING" bankas galvenais eirozonas ekonomists Karstens Brzeski prognozē, ka gada beigās gaidāma recesija, jo augstās cenas samazina pirktspēju. Eiropas ekonomikas izaugsme ilgtermiņā būs atkarīga no tā, vai valdības spēs veikt apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas pārejai uz atjaunojamās enerģijas ekonomiku.
"Bez investīcijām, bez strukturālām pārmaiņām vienīgais, kas atliek, ir cerēt, ka viss darbosies kā iepriekš - bet tas tā nebūs," teica Brzeski.
Kamēr Eiropa cieš, Krievija ir stabilizējusi rubļa maiņas kursu, akciju tirgu un inflāciju, izmantojot plašas valdības intervences. Krievijas nafta atrod arvien vairāk pircēju Āzijā, lai gan par pazeminātām cenām, jo Rietumu pircēji no tās atsakās.
Pēc tam, kad Krievijai tika piemērotas sankcijas saistībā ar Ukrainas Krimas reģiona okupāciju 2014. gadā, Kremlis izveidoja cietokšņa ekonomiku, saglabājot zemu parādu līmeni un piespiežot uzņēmumus iepirkt rezerves daļas un pārtiku Krievijas teritorijā.
Lai gan ārvalstīm piederoši uzņēmumi, piemēram, IKEA, ir slēgti un Krievija pirmo reizi vairāk nekā gadsimta laikā ir kavējusi ārējā parāda atmaksu, Maskavas centrā nav jūtama nenovēršamas krīzes sajūta.
Ekonomisti saka, ka rubļa kurss - spēcīgāks pret dolāru nekā pirms kara - un inflācijas samazināšanās rada maldinošu ainu.
Noteikumi, kas neļauj naudai izbraukt no valsts un liek eksportētājiem lielāko daļu ārzemju ieņēmumu no naftas un gāzes pārvērst rubļos, ir izkropļojuši valūtas kursu.
Saskaņā ar politologa Iļjas Matvejeva datiem 2020. gadā aptuveni 2,8 miljoni krievu bija nodarbināti ārvalstu vai jaukta īpašuma uzņēmumos. Ja ņem vērā piegādātājus, no ārvalstu investīcijām ir atkarīgi pat 5 miljoni darbavietu jeb 12 % no darbaspēka.
Krievijas ekonomika būs daudz mazāk produktīva izraisot ievērojamu vidējo reālo ienākumu samazināšanos.
