Pasaulē sāk palielināties operatīvai lietošanai izvietoto kodolieroču skaits, šādu atzinumu publicējuši Stokholmas Starptautiskā miera izpētes institūta (SIPRI) eksperti savā ikgadējā gadagrāmatā par valstu bruņojumu, atbruņošanās procesu un starptautisko drošību.
Pētnieki uzsver, ka šobrīd visas pasaules kodolvalstis stiprina un attīsta savus kodolarsenālus. To dara šobrīd zināmās deviņas kodolvalstis — ASV, Krievija, Lielbritānija, Francija, Ķīna, Indija, Pakistāna, Ziemeļkoreja un Izraēla. Šīs valstis turpina modernizēt savus kodolarsenālus. Vairākas no šīm valstīm pērn izveidojušas un ieviesušas bruņojumā kā jaunus kodolieročus, tā jaunus kodolieroču nesējus.
No izvietotajiem kodolieročiem 2000 kaujas galviņas, kuras pieder vai nu Krievijai vai ASV — pērn tika turētas paaugstinātas operatīvās gatavības stāvoklī. Tas nozīmēja, ka tik daudz ieroču bija uzstādīti uz nesējraķetēm vai turēti aviācijas bāzēs, lai šīs kaujas galviņas tūdaļ ievietotu stratēģiskajos bumbvedējos.
Arī pērn 90% no visiem pasaulē esošajiem kodolieročiem piederēja Krievijai un ASV. Kā norāda SIPRI eksperti, 2022. gadā to attiecīgo valstu kodolarsenālu (tostarp izvietotās kaujas galviņas) apmēri saglabājušies stabilā līmenī, lai gan abu valstu kodolarsenālu caurskatāmība būtiski samazinājās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Papildus saviem izmantojamajiem kodolieročiem, gan Krievijai, gan ASV katrai ir vairāk nekā 1000 kodollādiņu, kas ir norakstīti un pakāpeniski jādemontē.
Pēc SIPRI ekspertu aplēsēm pērn palielinājies Ķīnas kodolarsenāla apmērs, pieaugot no 350 kaujas galviņām 2022. gada janvārī līdz 410 kaujas galviņām 2023. gada janvārī. SIPRI speciālisti uzsver, ka arī nākamajos gados Ķīnas kodolarsenāls turpinās palielināties. Turklāt, atkarībā no tā, kā Ķīna izlems strukturēt savus spēkus, tai līdz nākamajai desmitgadei varētu būt vismaz tikpat daudz starpkontinentālo ballistisko raķešu kā ASV vai Krievijai.
Lai gan tiek uzskatīts, ka Apvienotā Karaliste 2022. gadā nav palielinājusi savu kodolieroču arsenālu, paredzams, ka nākotnē pieaugs arī šīs valsts kaujas galviņu krājum. 2021. gadā Lielbritānijas valdība paziņoja, ka tā palielina savas valsts rīcībā esošo kodolieroču limitu no 225 kaujas galviņām līdz 260 kodolieročiem. Apvienotās Karalistes valdība arī paziņoja, ka tā vairs publiski neizpaudīs savu kodolieroču, izvietoto kaujas galviņu vai izvietoto raķešu apmēru.
Arī Francija 2022. gadā turpināja programmas, lai izstrādātu trešās paaudzes ar kodolenerģiju darbināmu ballistisko raķešu zemūdeni (SSBN) un jaunu no gaisa palaižamu spārnoto raķeti, kā arī atjaunotu un modernizētu citās šīs valsts rīcībā esošās kodolieroču nesēju sistēmas.
Savus kodolarsenālus pērn paplašinājusi arī Indija un Pakistāna paplašina savus kodolarsenālus. Abas valstis 2022. gadā ieviesa un turpināja izstrādāt jaunus kodolieroču nesēju veidus. Lai gan Indijas kodolprogrammas galvenā uzmanība ir vērsta Pakistāna kodolatturēšanas virzienā, tās savā kodolieroču nesēju programmā liek arvien lielāku uzsvaru uz lielāka attāluma nesēju izstrādi, tostarp tādu, kas spētu nogādāt Indijas rīcībā esošos kodolieročus visas Ķīnas teritorijā.
Militārā kodolprogramma pērn bija nacionālās drošības stratēģijas centrālais elements Ziemeļkorejā. Lai gan pērn Ziemeļkoreja neveica nevienu kodolieroču izmēģinājumu, tā veica vairāk nekā 90 dažādu tipu raķešu izmēģinājumus. Dažas no šīm raķetēm, tostarp jaunākās starpkontinentālās ballistiskās raķetes, var nest arī kodolgalviņas. SIPRI speciālistu aprēķini liecina, ka Ziemeļkoreja šobrīd ir izgatavojusi aptuveni 30 kaujas galviņas. Turklāt tās rīcībā ir pietiekami daudz materiālu, lai kopumā varētu izgatavot 50–70 kaujas galviņas, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar aplēsēm 2022. gada janvārī.
Tiek uzskatīts, ka arī Izraēla, kas publiski neatzīst, ka tai piederētu kodolieroči, arī modernizē savu kodolarsenālu.
"Kodolarsenālu atjaunošanai novirzīti miljardiem dolāru. Dažos gadījumos tās nav tikai modernizācijas bet pat paplašināšanas programmas. Šķiet, ka piecas kodolvalstis, kas atzītas Kodolieroču neizplatīšanas līgumā, virzās prom arvien tālāk no savām saistībām atbruņoties saskaņā ar šo līgumu," sacīja SIPRI masu iznīcināšanas ieroču programmas direktors Vilfreds Vans.
Kā SIPRI ziņojumā norāda eksperti, kodolieroču kontroles un atbruņošanās diplomātiskie centieni cieta neveiksmi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī. Pēc iebrukuma ASV apturēja divpusējo stratēģiskās stabilitātes dialogu ar Krieviju. 2023. gada februārī Krievija paziņoja, ka aptur savu dalību 2010. gada Līgumā par pasākumiem stratēģisko uzbrūkošo ieroču turpmākai samazināšanai un ierobežošanai (New START), kas bija pēdējais atlikušais kodolieroču kontroles līgums, kas ierobežo Krievijas un ASV stratēģiskos kodolspēkus. Tika apturētas arī sarunas par turpmāko New START līgumu, kura termiņš beidzas 2026. gadā. Tomēr, pēc SIPRI novērtējuma, abu valstu izvietotie stratēģiskie kodolspēki no 2023. gada janvāra palika New START robežās.
Irānas militārais atbalsts agresorvalstij Krievijai karā pret Ukrainā un politiskā situācija Irānas iekšienē aizēnoja sarunas par Kopīgā visaptverošā rīcības plāna (JCPOA) atjaunošanu, kas ir 2015. gada vienošanās, kuras mērķis bija neļaut Irānai izstrādāt kodolieročus. JCPOA atdzimšana tagad šķiet arvien mazāk ticama.
Gan ASV, gan Apvienotā Karaliste atteicās publiskot informāciju par saviem kodolspēkiem 2022. gadā, ko tās darīja iepriekšējos gados.
SIPRI gadagrāmatas 54. izdevums atklāj globālās drošības nepārtraukto pasliktināšanos pēdējā gada laikā. Kara sekas Ukrainā ir redzamas gandrīz visos gadagrāmatā aplūkotajos ar bruņojumu, atbruņošanos un starptautisko drošību saistīto jautājumu aspektos. Tomēr tas nebūt nebija vienīgais lielais konflikts, kas tika izvērsts 2022. gadā, un asā ģeopolitiskā spriedze, neuzticēšanās un šķelšanās pieauga ilgi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma savā kaimiņvalstī.
Ar SIPRI gadagrāmatas saturu angļu valodā var iepazīties seit: https://www.sipri.org/yearbook/2023
