ASV finanšu ministre Dženeta Jelena ceturtdien ieradusies vizītē Pekinā ar mērķi uzlabot komunikāciju un stabilizēt saspīlētās attiecības starp abām valstīm.
Jelenai šī ir pirmā vizīte Pekinā, kopš viņa stājās ASV finanšu ministres amatā, un tā notiek tikai dažas nedēļas pēc ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena vizītes Ķīnā.
Lai gan Jelena jau iepriekš bija paudusi nodomu apmeklēt Ķīnu, šo ieceri nācās atlikt, kad abu valstu attiecībās pieauga saspīlējums pēc ASV paziņojuma par Ķīnas spiegošanas balona notriekšanu.
ASV Finanšu ministrija atklāja, ka Jelenas vizītes mērķis ir paplašināt komunikācijas līnijas, lai izvairītos no pārpratumiem, un izvērst abu valstu sadarbību globālās ekonomikas, klimata pārmaiņu, parādu problēmu un citos jautājumos. Šādu vizīšu laikā amatpersonām parasti ir arī iespēja parunāt par savu valstu izaugsmes perspektīvām.
Jelenas vizīte turpina ASV centienus pārveidot Vašingtonas un Pekinas attiecības diplomātiskajā jomā un citās sfērās, norādījusi ASV Vācijas Māršala fonda pētniece Lindsija Gormena. "Runa ir par jaunās stratēģiskās konkurences jomas pārvaldību," sacījusi Gormena, piebilstot, ka Jelena ir norādījusi uz konkurenci tikai tiktāl, ciktāl tā skar drošību un tādas vērtības kā cilvēktiesības.
Tā kā tehnoloģiju eksporta kontrole un konkurences pasākumi "šobrīd dominē ekonomikas politikas darba kārtībā, es domāju, ka ir reāla nepieciešamība izskaidrot un informēt par to, kāds patiesībā ir šo pasākumu mērķis", uzskata Gormena.
Uzsverot problēmas, ar kurām Jelenai nāksies saskarties, laikraksts "Wall Street Journal" ziņo, ka ASV administrācija apsver iespēju ierobežot Ķīnas uzņēmumu piekļuvi ASV mākoņskaitļošanas pakalpojumiem, ko sniedz tādi uzņēmumi kā "Amazon" un "Microsoft".
Pekina pirms Jelenas vizītes, šķiet, piekritusi atbildes pasākumus, piemēram, jauniem eksporta ierobežojumiem metāliem, kas ir svarīgi pusvadītāju ražošanā, tādējādi uzsverot, ka pārmaiņas attiecībās varētu prasīt laiku. Taču Jelena varētu būt vispiemērotākā ASV amatpersona, lai veidotu sadarbību ar Ķīnu kopīgu globālu problēmu risināšanā, uzskata Gormena.
Plašāka informācija par gaidāmajām sarunām nav sniegta, taču analītiķi uzmanīgi vēros iespējamo tikšanos ar Ķīnas vicepremjeru He Lifenu.
Lai gan ASV augstākās amatpersonas ir uzsvērušas, ka Vašingtona nevēlas norobežoties no Ķīnas un tikai cenšas samazināt riskus, joprojām nav skaidrs, vai Savienoto Valstu politikas maiņa spēs pārliecināt Pekinu.
Citi Jelenas vizītes laikā apspriežamie jautājumi varētu ietvert nesenos grozījumus Ķīnas likumā par spiegošanas apkarošanu, ar kuriem tika paplašināta spiegošanas definīcija un aizliegta ar valsts drošību saistītas informācijas nodošana.
Tikmēr ir tādas jomas kā parādu problēmas, kurās sadarbība šķiet ticamāka. ASV ir atzinīgi novērtējušas progresu Zambijas gadījumā, kuras kreditori, tai skaitā Ķīna, piekrita pārstrukturēt tās valsts parādu, kā arī līdzīgus pasākumus Šrilankā. Vašingtona ir mudinājusi divpusējos kreditorus panākt ātrāku parādu dzēšanu, bet iepriekš apsūdzēja Ķīnu šo centienu kavēšanā.
Raugoties nākotnē, ASV prezidents Džo Baidens ir paudis pārliecību, ka drīz atkal tiksies ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.
