ASV Tieslietu ministrija sadarbojas ar Starptautisko Krimināltiesu (SKT) un atbalsta Ukrainas prokurorus, kuri veic kara noziegumu izmeklēšanu, pirmdien paziņoja ģenerālprokurors Meriks Garlends, atkārtoti apliecinot, ka vairāk nekā gadu pēc Krievijas iebrukuma viņa departaments turpina sniegt atbalstu.
"Mēs negaidām, kamēr beigsies karadarbība, pirms mēs cenšamies panākt taisnīgumu un atbildību. Mēs cieši sadarbojamies ar mūsu starptautiskajiem partneriem, lai savāktu pierādījumus un veidotu lietas, lai mēs būtu gatavi, kad pienāks laiks saukt vainīgos pie atbildības," viņš teica uzrunā Amerikas Advokātu asociācijai Denverā.
Viņš iecēla prokuroru, kas strādās pagājušajā mēnesī Hāgā atvērtajā centrā, lai atbalstītu valstis, kuras veido lietas pret Krievijas augstākajiem vadītājiem par kara noziegumiem. Starptautiskais Agresijas noziegumu kriminālvajāšanas centrs neizsniegs apsūdzības vai aresta orderus aizdomās turētajiem, bet tā vietā atbalstīs Ukrainā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Lietuvā un Polijā jau notiekošās izmeklēšanas.
SKT nav jurisdikcijas veikt kriminālvajāšanu par agresiju Ukrainā, jo Krievija un Ukraina nav ratificējušas Romas statūtus, ar kuriem tika izveidota šī tiesa. Ukrainas ģenerālprokurors ir paziņojis, ka Ukraina plāno pievienoties.
Arī Amerikas Savienotās Valstis nav SKT dalībvalsts. Kopš stājies spēkā Romas līgums, ar kuru tika izveidota tiesa, vairākas ASV administrācijas, sākot ar Bila Klintona prezidentūras laiku, ir bijušas lielā mērā atturīgas pret SKT, bažījoties, ka tā varētu sākt izmeklēšanu un saukt pie atbildības amerikāņu karavīrus vai augstākā ranga amatpersonas.
Lai gan ASV nav tiesas locekle, tās ir sadarbojušās ar SKT kara noziegumu jautājumos, jo īpaši B. Obamas administrācijas laikā, kad Vašingtona sniedza pierādījumus izmeklēšanā par zvērībām, ko, iespējams, Ugandā un apkārtējās valstīs Austrumāfrikā pastrādājusi "Kunga pretošanās armija".
Tomēr amerikāņu antipātijas pret tribunālu sasniedza jaunu virsotni D. Trampa administrācijas laikā, kad tā piemēroja sankcijas bijušajam SKT galvenajam prokuroram un vairākiem palīgiem par to, ka tie turpināja izmeklēšanu saistībā ar iespējamiem kara noziegumiem, ko ASV karavīri pastrādājuši Afganistānā un Irākā un Izraēlas karavīri Rietumkrastā un Gazā.
Neilgi pēc stāšanās amatā Džo Baidena administrācija atcēla šīs sankcijas, un tās lēmums aktīvi palīdzēt tiesai veikt izmeklēšanu Ukrainā ir vēl viens solis ceļā uz sadarbību ar SKT.
Tieslietu ministrija sniedz Ukrainai plašu palīdzību, sākot no apmācībām par kriminālvajāšanu par noziegumiem pret vidi un beidzot ar palīdzību drošas elektroniskās lietu pārvaldības sistēmas izveidē vairāk nekā 90 000 aizdomās turēto noziegumu apkopošanai. Garlends arī uzsvēra 500 miljonus ASV dolāru lielo arestēto līdzekļu un vairāk nekā trīs desmitus apsūdzību, ko departaments ir izvirzījis, lai īstenotu sankcijas.
"Ukrainai vienlaikus ir jādara trīs lietas: tai ir jācīnās karā; tai ir jāizmeklē kara noziegumi; un tai ir jānodrošina, ka no kara otrā pusē iznāk taisnīga sabiedrība," viņš teica. Tieslietu departaments ir "pagodināts būt kopā ar viņiem".
Garlends arī mudināja vairāk privāto juristu brīvprātīgi iesaistīties palīdzības sniegšanā Ukrainas upuriem. Viņš atgādināja, kā viņa vecmāmiņas un sievas ģimenei izdevās bēgt no Eiropas bēgļu gaitās uz ASV un izvairīties no holokausta. Citus radiniekus nogalināja nacisti.
"Mēs nezinām, vai kāds, kas bija iesaistīts viņu nāvē, tika saukts pie atbildības," sacīja Garlends. "Ukrainā notiekošo zvērību upuru ģimenes ir pelnījušas zināt, kas noticis ar viņu tuviniekiem. Viņi ir pelnījuši taisnīgumu."
