Ukrainas drošības dienests (SBU) 16. aprīlī īstenoja bezpilota lidaparātu uzbrukumu Krievijas Brjanskas apgabalā, iznīcinot 100 miljonus dolāru vērto Krievijas modernizēto tālās darbības rādiusa radaru sistēmu “Nebo-U”. “Sargs.lv” sazinājās ar Gaisa spēku Mācību centra komandieri majoru Modri Kairišu, lai gūtu plašāku priekšstatu par neseno ukraiņu triecienu.
Ukrainas medijs “The Kyiv Independent” ziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem kamikadzes droniem, neatgriezeniski iznīcinot radaru sistēmu. Tiek lēsts, ka sistēmas vērtība sastāda 100 miljonus dolāru un tā spēja novērot Ukrainas gaisa telpu 700 kilometru dziļumā. Šī ir jau otrā reize, kad ukraiņiem izdodas iznīcināt “Nebo-U” sistēmu.
Sarunā ar “Sargs.lv” majors Modris Kairišs skaidro, ka šobrīd šo radaru galvenais uzdevums ir vispārējās gaisa telpas novērošana un Ukrainas taktisko-ballistisko raķešu palaišanas vietu identificēšana.
Viņš uzsver, ka pieejamā informācija par šo radaru darbības rādiusu atšķiras, tādēļ būtu jābūt piesardzīgiem, vērtējot Krievijas radaru un citu ieroču sistēmu tehniskās spējas. Tomēr ir skaidrs, ka šo radaru darbības attālums ir vairāk nekā 400-500 kilometri.
Šāda veida tālās distances gaisa telpas novērošanas radaru sistēmas būtiski apdraud Ukrainas bruņoto spēku centienus īstenot tālās darbības rādiusa raķešu uzbrukumus sauszemes un gaisa mērķiem.
Šajā gadījumā “Nebo-U” iznīcināšana izteikti palīdz tām ukraiņu vienībām, kuras atbild par taktisko ballistisko raķešu ATACMS un līdzīga veida tālās darbības rādiusa raķešu izmantošanu pret mērķiem dziļi kontrolētajā Krievijas teritorijā.
Gaisa novērošanas sistēmas var identificēt arī, piemēram, tālās darbības rādiusa zenītraķešu sistēmas “Patriot” atrašanās vietu gadījumos, kad tās izšauj pārāk tuvu frontes līnijai. Tas būtiski apgrūtina Ukrainas centienus cīnīties pret vienu no Krievijas pēdējā laika efektīvākajiem ieročiem - koriģējamām aviācijas bumbām jeb KAB, kuras tiek palaistas no 8-10 kilometru augstuma.
Atklātajos avotos nav precīza informācija par to, cik daudz šādas radaru sistēmas ir pieejamas Krievijas bruņotajiem spēkiem, tomēr ir skaidrs, ka šo sistēmu ražošana ir īpaši laikietilpīga. Kā norāda majors, šo sistēmu skaits visdrīzāk ir mērāms desmitos un veiksmīga to iznīcināšana īstermiņā atstāj robu kopējā gaisa novērošanā.
Ņemot vērā, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības un gaisa telpas novērošanas sistēmas lielākoties tikušas attīstītas, domājot par draudiem, kurus nākotnē varētu radīt NATO izstrādātie iznīcinātāji un tālās darbības rādiusa raķetes, tādi mērķi kā droni šīm sistēmām ir apgrūtinoši. Tādēļ Ukraina ir būtiski kāpinājusi bezpilota lidaparātu izmantošanu, lai pēc iespējas vairāk novājinātu Krievijas pretgaisa aizsardzību.
