Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sociālās saziņas platforma “Telegram” ir kļuvusi par galveno Maskavas plašsaziņas līdzekli, caur kuru tā attaisno savu agresiju un tiecas graut Rietumu sabiedrības atbalstu Kijivai. Vienlaikus šis Krievijas informatīvā kara ierocis var kalpot arī par visai noderīgu platformu analīzes veikšanai par Krievijas sabiedrībā valdošo noskaņojumu, propagandas vēstījumu tendencēm un tādiem grupējumiem kā privātajām militārajām kompānijām un hakeru kopienām. Pēc apjomīgas Krievijas kontrolēto “Telegram” kanālu analīzes ar saviem secinājumiem dalījās eksperti, kas piedalījās starptautiskās konferences “Riga StratCom Dialogue 2024” ietvaros notikušajā diskusijā “Vēl viens kaujaslauks: kā “Telegram” tapa par digitālo fronti Krievijas karā pret Ukrainu”.
Pagājušā gadsimta 90. gados Krievijas televīzija bija galvenais masu saziņas līdzeklis valstī. Līdz ar Vladimira Putina nākšanu pie varas valstī pakāpeniski tika konsolidēta vara, kontrolējot naratīvus plašsaziņas līdzekļos un pārņemot kontroli pār arvien plašāku Krievijas informatīvo vidi. Šī kontrole radīja informācijas vakuumu, kuru vēlāk spēja aizpildīt platforma “Telegram”.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ļāva platformai “Telegram” sasniegt jaunu popularitātes līmeni. 2022. gadā gan Rietumi, gan Krievija bloķēja abu pušu plašsaziņas līdzekļus, kas informācijas kara situācijā lika meklēt alternatīvus ceļus līdz auditorijai. “Principā šie bija galvenie faktori, kas spēlēja nozīmīgu lomu “Telegram” popularizēšanā,” norādīja asociētā pētniece Eto Buziašvili no Atlantijas padomes digitālās tiesu ekspertīžu laboratorijas “DFRLab”.
Viņa arī atsaucās uz Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākumu, kad vairākas Krievijas amatpersonas un ministrijas vērsās ar aicinājumu veidot “Telegram” kanālus, tādējādi popularizējot platformu visā Krievijā. Laika gaitā tika izveidoti arvien vairāk Kremļa naratīvu popularizējoši “Telegram” kanāli, kuru sekotāju skaits auga daudz ātrāk nekā neatkarīgo mediju veidotajos kanālos.
Tomēr Krievijas centieni pārvērst “Telegram” par informācijas kara ieroci neaizsākās līdz ar 2022. gada iebrukumu Ukrainā. Pētniece norāda, ka šāda tendence bija novērojama vismaz gadu agrāk, kad Ukrainas drošības dienesti atklāja “Telegram” kanālu tīklu, kuru uzturēja Krievijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU).
Lai labāk izprastu Kremļa kontrolētās informatīvās telpas tendences, pētniece prezentēja 15 ietekmīgākos Krievijas “Telegram” kanālus, kuru publicētā informācija visbiežāk tika pārpublicēta citos kanālos. Šo kanālu kopējais abonementu skaits toreiz veidoja aptuveni 16 miljonus lietotāju.
Pētījuma ietvaros tika novērots, ka visu šo kanālu ziņu publicēšanas apjoms sasniedza visaugstāko līmeni tieši Krievijas pilna mēroga iebrukuma dienā 2022. gada 24. februārī. Vēlāk atsevišķi ziņu apjoma pieaugumi bija vērojami arī laikā, kad Krievija īstenoja fiktīvus referendumus okupētajās Ukrainas daļās.
Tomēr šie nav vienīgie 15 Krievijas kontrolētie “Telegram” kanāli, kuri veido Krievijas informatīvās telpas burbuli. “Šie 15 “Telegram” kanāli pārpublicēja saturu no citiem 100 Krievijas “Telegram” kanāliem, veidojot tādu kā noslēgtu informatīvo vidi saviem dezinformācijas naratīviem,” atsaucoties uz savu pētījumu, norādīja Eto Buziašvili.
Viņas kolēģis Emersons Brūkingss papildināja, norādot, ka “Telegram” ir kļuvis arī par Krievijas kara korespondentu, hakeru un privāto militāro kompāniju galveno plašsaziņas līdzekli. “Viņi visi ir diezgan aktīvi, un ir vērtīgi analizēt, kā viņi atbalsta Krievijas aktivitātes Ukrainā,” sacīja eksperts.
Eksperts atklāja, ka, izmantojot dažādus atslēgvārdus, var veiksmīgi identificēt infrastruktūru un galvenos mērķus, kurus Krievijas hakeri visbiežāk apspriež, plānojot savus nākamos kiberuzbrukumus. “Mums patiesībā izdevās atklāt, ka viņi galvenokārt fokusējas uz civilajiem mērķiem,” skaidroja pētnieks. Tāpat arī padziļināta analīze ir ļāvusi identificēt šo hakeru kopienu galvenās mērķa valstis. Visbiežāk minētā valsts viņu “Telegram” kanālos ir Ukraina, kurai seko ASV un Polija.
Savukārt Krievijas privātās militārās kompānijas izmanto savus “Telegram” kanālus trīs galvenajiem mērķiem. Pirmkārt, viņi cenšas iegūt finanšu līdzekļus, lai atbalstītu savas aktivitātes kaujaslaukā. Otrkārt, viņi tiecas vervēt jaunus kaujiniekus, publicējot patriotisku un emocionālu saturu. Visbeidzot, viņi aktīvi publicē informāciju par savu vienību kaujiniekiem un to ģimeni. “Šis ir vērtīgs uzziņas avots, jo viņi visai aktīvi dalās ar saviem nodomiem, plāniem un aktivitātēm,” atzina eksperts.
Atvērto avotu pētnieki norāda, ka pilnīga neatkarīgo mediju bloķēšana un vārda brīvības apspiešana Krievijā noveda arī pie “Telegram” anonīmo kanālu tīklu tapšanas, kas ir sagādājis lielas galvassāpes pašam Kremlim. Liela daļa no anonīmajiem kanāliem, kuri publicē dažāda veida informāciju, bieži atsaucas uz vārdā neminētiem avotiem varas iekšienē, kas ir kalpojis par iemeslu viņu popularitātes audzēšanai. Šobrīd šie kanāli uzrāda interesantu tendenci, kā demonstrēt savu ietekmi, vienlaikus pelnot naudu.
2022. gadā šie kanāli guva milzīgu popularitātes lēcienu un tajā pašā laikā bija novērojami daudzi anonīmo grupu administratoru aresti visā Krievijā. Viens no instrumentiem, ar kura palīdzību Krievijas drošības dienestiem ir izdevies atklāt šo cilvēku identitātes, ir tā saucamais “Mednieks” – programmatūra, kura, izmantojot atvērto avotu resursus, ievāc informāciju no vairākām platformām, tostarp oficiālajām mājaslapām.
“Telegram” tika dibināts 2013. gadā. Tās izveidotājs Pāvels Durovs ir Krievijā dzimis uzņēmējs, kurš vislabāk pazīstams ar to, ka ir dibinājis sociālo tīklu vietni "VKontakte". 2024. gada martā platforma “Telegram” sasniedza aptuveni 900 miljonu lielu lietotāju skaitu.
