Lietuvas Aizsardzības un Finanšu ministrijas uzsākušas īpašas ziedojumu platformas izstrādi, lai ļautu iedzīvotājiem brīvprātīgi ziedot naudu valsts aizsardzības vajadzībām. Šāds solis sperts, lai Lietuva varētu rast naudu nospraustos militāro izdevumu finansēšanas mērķu izpildei bez pārmērīgas nodokļu paaugstināšanas. Tiesa socioloģiskās aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa lietuviešu nemaz negrasās brīvprātīgi ziedot naudu valsts aizsardzības vajadzībām, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs “LRT.lt”.
Socioloģiskā aptauja, ko ziņu aģentūrai “BNS” uzdevumā veica kompānija “Vilmorus”, rāda visai vienaldzīgu iedzīvotāju attieksmi pret šādu iespēju. Saskaņā ar aptaujas datiem, tikai katrs piektais lietuvietis, jeb 19,2 % aptaujāto atbildēja, ka plāno izmantot platformu, lai caur to ziedotu bruņotajiem spēkiem naudu. Tikmēr nospiedošais vairums - 60,5 % aptaujāto atbildēja, ka to negrasās darīt. Atlikušie 20,3 % respondentu norādīja, ka vēl nav izlēmuši vai iesaistīsies savas valsts aizsardzības finansēšanā tiešā veidā.
Komentējot aptaujas datus, Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kaščiūns gan norāda, ka neraugoties uz pieticīgajiem sabiedrības iesaistes gatavības rādītājiem, kopumā aptauja atstājusi pozitīvu iespaidu.
Komentējot aptaujas rezultātus, Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta asociētais profesors Deivids Šlekis sacīja, ka par šādas ziedojumu platformas tapšanu zina salīdzinoši maz cilvēku. Iespējams, ar to saistāmi arī aptaujas dati.
Kā atzina D.Šlekis, Lietuvas iedzīvotāji, iespējams, drīzāk piekristu ziedot naudu valsts aizsardzībai, ja nauda tiktu vākta kādam konkrētam pirkumam, nevis kā finansējums militārajām vajadzībām kopumā.
Šim viedoklim piekrita arī Lietuvas aizsardzības ministrs.
Kā atzina Lietuvas aizsardzības ministrs, drīzumā plānota reklāmas kampaņa, lai popularizētu ziedojumu platformu valsts aizsardzības finansēšanai. Paredzēts, ka tā sāksies oktobrī, un tiks reklamēta sociālajos medijos un tīmekļa vietnēs.
Lietuva šobrīd aktīvi meklē līdzekļus, lai finansētu strauji augošos izdevumus valsts aizsardzībai. Kā viena no iespējām tiek skatīta aizņēmuma ņemšana. Tiesa, šāds risinājums palielinātu valsts budžeta kopējos izdevumus, uz ko vēl šā gada sākumā norādīja iepriekšējais Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks. Pēc viņa teiktā, ņemot aizņēmumu, desmit gadu laikā Lietuvai procentu maksājumos vien nāktos samaksāt aptuveni vienu miljardu eiro.
Nauda nepieciešama Vācijas bruņoto spēku brigādes līmeņa kaujas grupas uzņemšanai Lietuvā, pilnvērtīgas kājnieku divīzijas izveidei Lietuvas bruņotajos spēkos līdz 2030. gadam, kā arī kvalitatīvo iesaucamo skaita palielināšanai un to apmācību un sagatavošanas finansēšanai. Saskaņā ar iepriekšējā ministra teikto šā gada aizsardzības prioritāšu finansēšanai Lietuvā vien papildus nepieciešami līdz pat 400 miljoniem eiro.
Ja Lietuvai izdotos atrast līdzekļus nosprausto mērķu finansēšanai, jau šogad tās finansējums varētu pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar pašreizējiem 2,75%. Tiesa pagaidām valsts budžeta līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai paredzēti vien 2,52% apmērā no IKP. Iztrūkstošie līdzekļi aizsardzībai tiek finansēti no banku solidaritātes maksājuma, kas noteikts to procentu virspeļņai. Tomēr pienākums bankām maksāt solidaritātes maksājumu noslēgsies šā gada beigās, tāpēc Lietuvas aizsardzības nozarei jāmeklē papildus nauda ieplānoto projektu īstenošanai.
