Lielbritānijas Aizsardzības ministrija ir paziņojusi par plāniem iegādāties 300 pirmās personas skata (FPV) bezpilota lidaparātus divu miljonu sterliņu mārciņu (aptuveni 2,4 miljoni eiro) vērtībā, lai nodrošinātu Dronu koalīcijas steidzamās operacionālās vajadzības.
Konkursa mērķis ir iegādāties līdz 15 pirmās personas skata dronu partijas, kas sastāv no 20 droniem katrā. Tāpat droniem jāspēj nest vairāk nekā 5 kg smagu kravu.
Paredzēts, ka pēc testēšanas droni, kas atbilst nepieciešamajiem standartiem, tiks tālāk virzīti lielākam ražošanas apjomam, potenciāli sasniedzot līdz 500 droniem mēnesī.
Aizsardzības ministrija paredz, ka droniem jābūt izgatavotiem un nosūtītiem testēšanai četru nedēļu laikā pēc līguma noslēgšanas. Sistēmas, kurās ietilpst zemes vadības stacijas un palīgiekārtas, tiks nosūtītas uz Latviju testēšanai. Šajos testos, kas ilgs trīs mēnešus, noteiks dronu piemērotību turpmākajiem līgumiem, un vēlamais iznākums ir plašāks dronu iepirkuma līgums.
Bezpilota lidaparāti ir izrādījušies neaizstājami Ukrainas kaujas laukā, kur tos plaši izmanto, lai identificētu ienaidnieka pozīcijas un veiktu precīzus triecienus. Vienlaikus iepirkums stiprinās vietējās spējas, sniedzot iespēju iesaistītu valstu rūpniecībai uzņemties galveno lomu bezpilota lidaparātu tehnoloģijas attīstībā nākotnē.
Iepirkuma termiņš ir noteikts kā 2024. gada 14. oktobris, un Lielbritānija plāno piegādāt dronus no novembra līdz decembrim. Ja sistēmas atbildīs koalīcijas prasībām, tas varētu novest pie plašākiem, ilgtermiņa ražošanas līgumiem, kas ļautu turpināt paplašināt bezpilota lidaparātu spējas.
Kā ziņots, Latvija ir iniciējusi un kopā ar Lielbritāniju vada dronu koalīciju. Dronu koalīcijā ietilpst 16 dalībvalstis – Latvija, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Nīderlande, Polija, Ukraina, Vācija un Zviedrija, un tām var pievienoties vēl citas valstis.
