Apliecinot dronu koalīcijas dalībvalstu vienotību, valstis paziņojušas par vēl papildu 23.5 miljonus sterliņu mārciņu (28,1 miljonu eiro) ieguldījumiem – Vācija (10 miljoni sterliņu mārciņu jeb 11.9 miljonus eiro), Apvienotā Karaliste (7.5 miljoni mārciņu jeb 9,2 miljonus eiro), Kanāda (3 miljoni sterliņu mārciņu, jeb 3,5 miljonus eiro) un Luksemburga (3 miljoni sterliņu mārciņu jeb 3,5 miljonus eiro). Minētās valstis ir apņēmušās iegādāties bezpilota lidaparātus ar koalīcijas starpniecību. Tādējādi kopējais dronu koalīcijas iepirkuma fonds sasniedzis 67 miljonus sterliņu mārciņu jeb 80.1 miljona eiro atzīmi, informē Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs Džons Hīlijs. No tiem Latvija piešķīrusi gandrīz 4.2 miljonus sterliņu mārciņu jeb 5 miljonus eiro.
Apvienotās Karalistes paziņojums seko pēc pagājušajā mēnesī premjerministra izziņotajam 120 miljonu sterliņu mārciņu jeb 143,4 miljonus eiro finansējumam Ukrainas Jūras spēkiem un jūras spējām, kas tiks piešķirts virsūdens kaujas un izlūkošanas droniem.
Trešdien Apvienotās Karalistes Parlaments debatēs par otro lasījumu likumprojektam par "Finanšu palīdzību Ukrainai", ar kuru tiks apstiprināts Apvienotās Karalistes 2,26 miljardu sterliņu mārciņu jeb 2,7 miljardu eiro aizdevums Ukrainai papildu militārā aprīkojuma iegādei.
Tāpat “Operation Interflex” ietvaros Lielbritānijas teritorijā apmācīto ukraiņu karavīru skaits pārsniedzis 50 000 atzīmi. Šī apmācību programma tiek īstenota kopš 2022. gada vasaras, un tagad to atbalsta vēl 12 valstis - Kanāda, Dānija, Somija, Zviedrija, Norvēģija, Jaunzēlande, Lietuva, Austrālija, Rumānija, Nīderlande, Kosova un Igaunija.
Apvienotās karalistes premjerministrs un aizsardzības ministrs ir skaidri norādījuši, ka Apvienotās Karalistes aizsardzība sākas Ukrainā, un viņi apņēmušies pastiprināt un paātrināt militārā atbalsta piegādes.
Tas tiek darīts brīdī, kad Apvienotās Karalistes valdības izdevumi militārajam atbalstam Ukrainai šobrīd ir visaugstākajā līmenī kopš pilnīga kara sākuma - šogad un katru gadu, kamēr vien tas būs nepieciešams, tiks tērēti 3 miljardi mārciņu jeb 3,5 miljardi eiro, kā arī 2,3 miljardi mārciņu jeb 2,7 miljardi eiro no peļņas par iesaldētajiem Krievijas aktīviem.
