Starptautiskā politika bieži nozīmē sarežģītu izvēli starp mazāk slikto un sliktāko risinājumu, un Ukraina šobrīd ir nonākusi tieši šādā situācijā. Neskatoties uz Ukrainas Bruņoto spēku panākumiem un Rietumu sabiedroto atbalstu, kavējumi ar kritiski svarīgu ieroču piegādēm ir ievērojami palielinājusi kara cenu, raksta medijs “The Atlantic”.
Zaudētās iespējas
Kara sākumā Ukrainai bija reālas iespējas ar militāru spēku atgūt Krievijas okupētās teritorijas, tomēr Baidena administrācijas vilcināšanās starp piesardzību un nepieciešamību rīkoties izlēmīgi izrādījās kļūda. Ja kopš 2022. gada Ukrainai tiktu masveidā piegādāti mūsdienīgi tanki, lidmašīnas un raķešu sistēmas, šodienas notikumu gaita varētu būt pavisam citāda.
Tagad Ukrainas nākotne ir atkarīga ne tikai no Rietumu atbalsta, bet arī no globālām politiskām pārmaiņām, tostarp Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā 2025. gada janvārī.
Tramps un Ukraina
Donalda Trampa ievēlēšana par ASV prezidentu ir radījusi pretrunīgas prognozes. Kritiķi norāda uz viņa izolacionistiskajiem uzskatiem, simpātijām pret Putinu un izteikto necieņu pret Eiropas sabiedrotajiem. Tomēr ir arī iemesli piesardzīgam optimismam.
• uguns pārtraukšanu, lai iesaldētu konfliktu;
• drošības garantijas Ukrainai;
• palīdzību Ukrainas atjaunošanā;
• daļēju sankciju mīkstināšanu pret Krieviju.
Tramps vēlas sevi ierakstīt pasaules vēsturē kā "dižu miera nesēju". Viņš ir mainījis attieksmi pret Putinu, kurš vairs nav uzskatāms par uzvarētāju, jo karš ir ieildzis, izraisot milzīgus cilvēku un tehnikas zaudējumus, ekonomisko lejupslīdi un stratēģiskās ietekmes mazināšanos.
Reālistisks scenārijs Ukrainai
Pašreizējā situācija pieprasa visaptverošu pieeju, kuras iespējamie elementi ir:
2. Ukrainas neatkarības garantijas. Jānodrošina, lai Krievija zaudētu jebkādu ietekmi uz Ukrainas politiku un sabiedrību.
3. Plaša rekonstrukcija. Eiropas donori, īpaši izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus, varētu būt galvenais finansējuma avots.
4. Drošības garantijas. Eiropas militāro spēku klātbūtne Ukrainā varētu sniegt drošības sajūtu. Šī spēka sastāvā varētu būt Polijas, Apvienotās Karalistes, Francijas un citu valstu vienības, kuru kopējais skaits varētu sasniegt 100 000 karavīru.
Šīs drošības garantijas kopā ar paplašinātām sankcijām pret Krieviju radītu apstākļus Kremļa vājināšanai un Ukrainas pozīciju stiprināšanai.
Miera perspektīvas Ukrainā
“The Wall Street Journal” ziņoja, ka Ukraina sākusi sarunas ar Trampa komandu par kara izbeigšanu. Kijiva cenšas atrisināt domstarpības par konflikta noregulējumu vēl pirms Tramps stājas amatā.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Marks Rute aicinājis Ukrainu atlikt jebkādas sarunas ar Krieviju, uzsverot, ka Kijivai pašai jāizlemj, kad būs gatava sākt sarunas. Savukārt Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādījis, ka Kremlis "uzmanīgi iepazinies" ar Trampa izteikumiem par miera sarunu nepieciešamību.
Kamēr Eiropa gaida ASV līderību un Ukraina cīnās par brīvību, Krievijas režīms, iespējams, būs spiests pieņemt neizbēgamu zaudējumu, pat ja to sauks par uzvaru.
