Aptuveni 30 000 bezpilota lidaparātu tiks nosūtīti Ukrainai pēc tam, kad starptautiskā dronu koalīcija, ko kopīgi vada Apvienotā Karaliste un Latvija, noslēdza līgumus gandrīz 54 miljonu eiro vērtībā. Zīmīgi, ka teju pusi, jeb 12 000 dronus 17 miljonu eiro vērtībā piegādās divi Latvijas komersanti. Par šo nozīmīgo notikumu Aizsardzības ministrs Džons Hīlijs kopā ar Latvijas aizsardzības ministru Andri Sprūdu paziņoja Ramšteinas gaisa spēku bāzē notikušajā Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē.
Pirms sanāksmes Apvienotā Karaliste ir paziņojusi par ievērojamu progresu starptautiskajā dronu koalīcijā, ko kopīgi vada Apvienotā Karaliste un Latvija. Pamatojoties uz pirmā konkursa rezultātiem, līgumi noslēgti ar pieciem bezpilota lidaparātu ražošanas uzņēmumiem par aptuveni 30 000 pirmās personas skata (FPV) bezpilota lidaparāt piegādi.
Līdz ar Latvijas ražotājiem, Ukraina dronus piegādās ASV, Apvienotās Karalistes un Čehijas bezpilotu sistēmu ražotāji. Savukārt to iegāde veikta par Apvienotās Karalistes, Dānijas, Nīderlandes, Latvijas un Zviedrijas piešķirto finansējumu.
Piegādes Ukrainai sāksies februārī un turpināsies nākamo sešu mēnešu laikā. Šo dronu iegādi finansē no dronu koalīcijas kopējā fonda, ko pārvalda Apvienotā Karaliste. Šobrīd fonds ir savācis aptuveni 83 miljonus eiro.
Pašlaik notiek vēl divi konkursi par uzlabotiem FPV droniem un pārtvērējdroniem, kas neitralizē pretinieka palaistos dronus.
Janvārī un februārī tiks izmēģinātas un testētas 20 dažādu ražotāju sistēmas, pēc tam gaidāma ražošanas līgumu noslēgšana. Dronu koalīcija gatavojas arī nākamajam konkursam, par kuru publiski paziņos februārī.
Konkrētais paziņojums seko Apvienotās Karalistes 9 miljonu eiro ieguldījumam bezpilota lidaparātu spējas koalīcijas kopējā fondā. Līdz ar to Apvienotās Karalistes kopējais ieguldījums fondā sasniedz gandrīz 18 miljonus eiro.
Līdz šim dronu koalīcijas fonds no Apvienotās Karalistes un partneriem ir piesaistījis aptuveni 83 miljonus eiro.
Jau vēstīts, ka Latvija, vienojoties ar Lielbritāniju par dronu koalīcijas līdzvadīšanu, pērn vienojās, ka Lielbritānija uzņemas koalīcijas kopējā fonda koordinēšanu un kopējo iepirkumu veikšanu. Fonda izveide oficiāli stājās spēkā ar tās parakstīšanu 2024. gada 10. jūlijā.
Koalīcijas dalībvalstis kopējā fondā iemaksā finansējumu, kas tiek atvēlēts kopējo iepirkumu veikšanai Ukrainas atbalstam. Dronu koalīcija ir apņēmusies veikt regulārus kopējos iepirkumus, lai nodrošinātu Ukrainas bezpilota lidaparātu piegāžu nepārtrauktību. 2024. gadā Latvija kopējā fondā ieguldīja 5 miljonus eiro.
Pirmajam kopējam iepirkumam tika saņemti 265 pieteikumi. Dronu koalīcijas dalībvalstu jomas eksperti izvērtēja visus pieteikumus un izvēlējās 30 kompānijas, kas tika uz nākamo kārtu. Otrajā kārtā izvēlētie pretendenti klātienē tikās ar koalīcijas ekspertu grupu, lai pārliecinātos par uzņēmuma spēju nodrošināt solīto produkciju laikā, apjomā un kvalitātē. Pēc otrās kārtas uz testiem Latvijā virzīja 15 komersantus, no kuriem pieci veiksmīgi nokārtoja testus un tika izvēlēti iepirkuma veikšanai. Divi no šiem pieciem ir Latvijas uzņēmēji.
Dronu koalīcijas dalībvalstu mērķis ir nodrošināt Ukrainas vajadzībām nepieciešamo dronu piegādi, tehnoloģisko atbalstu un palīdzību personāla apmācībā. Apņemšanās paredz Ukrainai piegādāt dažādas kapacitātes kaujas dronus, kuri izstrādāti atbilstoši Ukrainas bruņoto spēku izvirzītajām prasībām.
Koalīcijā ietilpst 17 dalībvalstis – Latvija, Apvienotā Karaliste, Ukraina, kā arī Austrālija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Jaunzēlande, Kanāda, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Vācija un Zviedrija.
