5. janvārī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš apmeklēja Ložmetējkalnu, lai, noliekot ziedus, godinātu 1916. gada Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņu.
“Pirms 105 gadiem Tīreļu purvā notikušās Ziemassvētku kaujas apliecināja latviešu strēlnieku vienotību, drosmi un gatavību cīnīties par Latviju. Šīs vērtības arī šodien raksturo mūsu bruņotos spēkus, kuri, būdami lieliski apmācīti un labi bruņoti, ir nomodā par mūsu drošību un robežu neaizskaramību,” pauž aizsardzības ministrs A. Pabriks.
“Jau kopš pirmās dzīves dienas cilvēka apziņā ir ielikts sākums kaut kam lielam – dzīvē sperot izlēmīgus soļus vēlmju īstenošanai, izrādot drošsirdību un stingri pastāvot uz izvēlētā ceļa pareizību. Tā caur nacionāliem militāriem formējumiem smagajās Ziemassvētku kaujās Ložmetējkalna apkaimē, kurās latviešu strēlnieki demonstrēja lielu varonību un drosmi, iesākās mūsu ceļš uz Latvijas armijas izveidi," uzsver Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants L. Kalniņš.
Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki. Ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam.
Šajās kaujās krita daudz strēlnieku, taču vienlaikus tās cēla tautas nacionālo pašapziņu un apliecināja latviešu spēju aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību.
Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim pēc vecā stila jeb no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim pēc jaunā stila.
