Ārvalstu specdienesti tuvākā nākotnē arvien vairāk koncentrēsies uz zinātnisko izlūkošanu ar mērķi iegūt informāciju par NATO valstīs izstrādātām tehnoloģijām, liecina Valsts drošības dienesta (VDD) pārskats par dienesta darbību 2020. gadā. Nozīmīgākos draudus Latvijas valsts drošībai joprojām rada Krievijas izlūkdienesti, kuri arī Covid-19 pandēmijas laikā izvērsa savas darbības, vervējot Latvijas valstspiederīgos dažādu hibrīdoperāciju un ietekmes pasākumu veikšanai un izvēršot kiberuzbrukumus, lai analizētu valsts un citu sektoru vājās vietas.
VDD pērnā gada darbības pārskatā secina, ka 2020. gadā Latvijai nedraudzīgu ārvalstu specdienestu radītais apdraudējums mūsu valsts nacionālās drošības interesēm saglabājās nemainīgi augsts. Līdzīgi kā iepriekš, pretizlūkošanas jomā nozīmīgākos draudus Latvijas valsts drošībai radīja Krievijas specdienesti, taču bija novērojama arī Ķīnas dienestu pieaugošā interese, kamēr citu valstu specdienestu darbība pret Latviju pērn saglabājās salīdzinoši zema.
Turklāt Covid-19 pandēmijas ierobežojumi, īpaši ceļošanas liegums, lika specdienestiem nedaudz mainīt to darbības taktiku Tā kā Krievijas, Baltkrievijas un Ķīnas specdienesti savas izlūkdarbības galvenokārt īsteno no savas valsts teritorijas, ceļošanas ierobežojumi kavēja Latvijas valstspiederīgo vervēšanu uz vietas.
VDD secina, ka 2020. gadā ārvalstu specdienestu primārais interešu loks gan stratēģiskajā, gan taktiskajā līmenī saglabājās nemainīgs – NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas operācijas Latvijas teritorijā un to apkalpojošā infrastruktūra, Latvijas loma NATO un ES, Latvijas ārlietu un drošības politika, iekšpolitika un sociālekonomiskā situācija, valsts drošības un tiesībaizsardzības iestādes, valsts pārvaldes institūcijas, stratēģiski svarīgas nozares, piemēram, tranzīts, enerģētika un kritiskās infrastruktūras objekti.
Lai arī Covid-19 situācija specdienestu darbības uz vietas lielākoties ierobežoja, tā sniedza arī iepriekš nebijušas iespējas. Redzot, kā Latvijas valsts un citi sektori reaģē uz pandēmijas izraisīto krīzi, specdienesti varēja vieglāk prognozēt un modelēt to reaģēšanas spējas arī potenciālas militāras konfrontācijas gadījumā. Tāpat 2020. gadā Covid ēnā Krievijas specdienesti Latvijā aktīvi turpināja arī militāri memoriālo darbu un jauno “tautiešu” piesaistīšanu ietekmes pasākumu realizēšanai.
Līdzīgi kā citās Rietumvalstīs, arī Latvijā Ķīnas specdienesti monitorēja sabiedrisko domu un apkopoja informāciju par Ķīnai nevēlama viedokļa paudējiem, kas lieliski ilustrē Ķīnas globālās ģeopolitiskās ambīcijas.
Nākotnē Ķīnas specdienesti Latvijas valstspiederīgās mērķa personas var mēģināt aizvilināt uz kādu no Āzijas valstīm. Sākotnējo kontaktu dibināšanai ierasti tiek izmantots zinātniskās sadarbības vai kultūras sakaru piesegs. Īpaša ķīniešu izlūkošanas specifika ir tā dēvētais “guanxi” – attiecības starp savervēto personu un viņa kuratoru, kas balstās cieņas un abpusēja izdevīguma attiecībās, spiegošanai pārklājoties ar korupciju.
Tā kā paredzams, ka Baltkrievija tuvākajā laikā paliks Krievijas ietekmes sfērā, tad arī Baltkrievijas specdienestu interese par Latviju galvenokārt vērsta pret NATO un ES dalībvalstīm, tomēr tie aktīvi sekoja līdzi arī Latvijas baltkrievu diasporas attieksmei pret Aleksandra Lukašenko režīmu un pret to vērstajiem protestiem. VDD vērtējumā šīs valsts specdienestu redzeslokā joprojām paliks arī baltkrievu patvēruma meklētāji Latvijā.
VDD prognozē, ka nākotnē turpināsies arī ierindas diplomātu iesaistīšana specdienestu darba atbalstīšanā, palielinot izlūkošanas riskus Latvijas valstspiederīgajiem, kuri regulāri kontaktējas ar Krievijas vēstniecību un ģenerālkonsulātiem, piemēram, formējot vīzas, sadarbojoties ar preses dienestu, iesaistoties pārrobežu sadarbības projektos un militāri memoriālajos pasākumos.
Vairākām Latvijai nedraudzīgām ārvalstīm – sevišķi Krievijai un Baltkrievijai – ir raksturīgi izmantot tā dēvētos “piekomandētos virsniekus” jeb specdienestu virsniekus, kuri darbojas šo institūciju piesegā. Tāpēc Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti rūpīgi un kritiski izvērtēt visus kontaktus ar ārvalstu iestādēm un uzņēmumiem, lai pamanītu pārlieku lielu interesi no viņu puses.
Biežākie vervēšanas objekti Latvijā palikuši nemainīgi: valsts amatpersonas ar piekļuvi klasificētai vai citādi sensitīvai informācijai, personas, kuras ir saistītas ar pārrobežu organizēto noziedzību, personas, kuras regulāri izceļo uz Krieviju, Baltkrieviju un Ķīnu.
