Aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju tic ar Covid-19 saistīto sazvērestību teorijām, turklāt lielākā daļa Latvijas sabiedrības, kas tic šādām teorijām ir jaunieši, tā iepazīstinot ar jaunāko GLOBSEC pētījumu “Latvijas Radio” raidījumam “Pēcpusdiena” stāstīja Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzējs Mārtiņš Hiršs.
Starptautiskā pētnieciskā centra GLOBSEC pētījums par aktuālajiem jautājumiem Centrālajā un Austrumeiropā tapis martā. Tajā ar aptauju palīdzību tika mērīta Covid-19 sazvērestību teoriju izplatība 10 dažādās valstīs.
Ar telefonu aptaujām iegūtie Latvijas rezultāti liecina, ka aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju tic sazvērestībām par Covid-19.
Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzējs Mārtiņš Hiršs atzīst, ka Latvijas pētījuma rādītāji ir līdzīgi kā visur pasaulē, un bieži vien neziņa ir laba vieta dažādām sazvērestības teorijām.
Pētnieks gan norāda, ka satraucošs ir fakts, ka sazvērestībām visvairāk tic jaunieši. Tas norāda, ka lielāka uzmanība skolās jāvelta kritiskās domāšanas prasmju attīstībai, kas līdz šim bijusi nepilnīga.
Viņš arī piebilda, ka līdz šim līdzīgos pētījumos, kuros analizēta dažādu sabiedrības grupu ticība citām sazvērestības teorijām, augstāki rādītāji bijuši tieši senioru grupā, kamēr jaunieši tām ticējuši mazāk.
M. Hiršs arī stāstīja, ka līdztekus sabiedrības ticībai mītiem par Covid-19 ticis skaidrots viedoklis arī par sabiedrības attieksmi pret Latvijas ģeopolitisko izvēli.
Skaidrota arī attieksme pret dalību NATO. Pēc pētnieka teiktā, Latvijā 20% respondentu vēlas pamest aliansi, kamēr vairums – 70% sabiedrības vēlas palikt tās sastāvā.
Līdzīgi pētīta attieksme pret Krieviju dezinformācijas izplatības sakarā. Lai arī daudzu ekspertu vidū valda viedoklis, ka Krievijas pozīcijas dezinformācijas izplatībā Latvijā ir spēcīgas, pēc M. Hirša domām iegūtie dati neliecina par izteiktiem panākumiem tieši Latvijā un citās Baltijas valstīs.
“Piemēram Latvijā [Krievijas autoritāro prezidentu Vladimiru]Putinu pozitīvi vērtē apmēram trešdaļa iedzīvotāju. Slovākijā un Bulgārijā šis skaitlis jau ir virs puses no visas sabiedrības. Tas pats redzams attieksmes mērījumos par Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija apcietināšanu. Latvijā 25% saka, ka viņu vajadzēja apcietināt. Tik pat liela daļa sabiedrības uzskata Igaunijā un Slovākijā vai Rumānijā,” skaidro pētnieks.
Pētījumā analizēta arī Ķīnas ietekme Eiropā, skaidrojot, vai Ķīna ir iedvesmas avots. Latvijā tā domā tikai 17%, kamēr Rumānijā un Bulgārijā šādu atbilžu skaits ir divas reizes augstāks.
“Latvijā līdz šim nav bijušas lielas Ķīnas investīcijas. Dienvidaustrumeiropā Ķīna bija daudz aktīvāks spēlētājs un tur bijusi lielāka Ķīnas ietekme. Latvijā Ķīnas tēls ir sliktāks nekā Krievijai. Te Ķīna arī nav strādājusi pie sava tēla spodrināšanas,” atzīst Hiršs.
