Šis gads Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Militārās policijas karavīram un pieredzējušajam spēkavīram dižkareivim Didzim Zariņam ir bijis piesātināts, īpaši vasaras sezona – gūtas daudzas godalgotas vietas vietējā mēroga un starptautiskās spēkavīru sacensībās, tostarp nupat Lietuvā izcīnīts arī Baltijas čempiona tituls. Taču izrādās, daudzus gadus Didzis, īpaši to nereklamējot, palīdz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem šajā dzīvē klājas grūtāk, kā arī rūpējas par Ukrainas armijas karavīru ģimenēm, kuras īslaicīgu patvērumu no Krievijas īstenotā kara radušas Latvijā. Kā pats atzīst – lai arī viņa iespaidīgais augums nezinātājam varbūt varētu izraisīt pat bailes, patiesībā viņš ir ļoti labsirdīgs un līdzjūtīgs, un, ja vien varētu, palīdzētu visiem, kam tas nepieciešams. “Mana sirds ir lielāka par smadzenēm,” smejot saka Didzis, piebilstot, ka dažreiz sieva gan mēdzot atgādināt – ir labi rūpēties par citiem, taču nedrīkst atstāt novārtā arī savu ģimeni.
Baltijas spēkavīru čempions
20. augustā Baltijas kausa izcīņā, kas norisinājās Lietuvas pilsētā Kražiai, Didzis Zariņš ieguva pirmo vietu, savukārt jūlija beigās notiekošajās starptautiskajās sacensībās Druskininkos, Lietuvā – 2. vieta.
Taču viņam labi veicies arī citās vietējā un Baltijas mēroga sacensībās. Tā, piemēram, augusta sākumā Ventspils pilsētas svētku laikā notiekošajās spēkavīru sacensībās Didzis arī izcīnīja pirmo vietu. Tajās bija jāizpilda seši vingrinājumi, no kuriem smagākais bija 340 kilogramu smagas riepas velšana, tikpat smaga vilkme, kā arī astoņu tonnu smaga auto vilkšana.
Ventspilī pirmo reizi Latvijas spēkavīru sacensībās piedalījās arī Francijas trīskārtējais čempions Pjērs Motāls (Pierre Motal), un vienlaicīgi ugunskristības sacensībās bija arī jaunajam sportistam Mairim Kopeikam. Francūzis gan jau otrajā vingrinājumā guva savainojumu, kas neļāva viņam turpināt sacensības, savukārt M. Kopeika uzvarēja divos no sešiem vingrinājumiem, kopvērtējumā iegūstot trešo vietu.
Arī 2. jūlijā Talsos notiekošajā „Daiņa Zāģera čempionātā spēkavīriem 2022” Didzis uzrādīja labu sniegumu. Kā pats saka – par spīti lietum un ahilejas traumai tomēr izdevies tikt pie godalgas – šoreiz – trešās vietas.
Šajās sacensībās spēkavīriem bija jāizpilda seši smagi vingrinājumi un Dainis Zāģeris bija parūpējies arī par jauniem vingrinājumiem, lai visiem dalībniekiem būtu interesanti. Pirmajā sacensību vingrinājumā „KRAUZERS auto vilkme” labāko rezultātu uzrādīja tieši Didzis Zariņš paceļot auto deviņas reizes, savukārt trešajā sacensību vingrinājumā „PRIEDES AG plecu celšanas stafete” Didzis sasniedza otro labāko rezultātu, visus smagos objektus paceļot nepilnās 47 sekundēs, līdz ar to kopvērtējumā palika trešais.
Kā stāsta pats Didzis – par spīti Covid pandēmijai arī pagājušo sezonu izdevies noslēgt jaudīgi. “Sargs.lv” jau rakstīja, ka pagaidām Didzim pieder arī Latvijas rekords baļķa celšanā. 2021. gada 24. jūlijā Pilsrundālē notiekošajā Ivara Grahoļska kausa izcīņā baļķa celšanā viņš, paceļot 205 kilogramu smagu baļķi, laboja līdzšinējo Latvijas rekordu. Līdz šim nevienam nebija izdevies pārsniegt 200 kilogramu robežu, ko 2018. gadā uzrādīja spēkavīrs Dainis Zāģeris.
Didzis pret sevi ir ļoti prasīgs un saka, ka Latvijā notiekošās sacensības drīzāk izmanto kā iespēju trenēties, lai atrastu savas vājās vietas un labāk sagatavotos startiem lielāka mēroga sacensībās.
“Septembrī Lietuvā gaidāmas vēl vienas sacensības, vēl neesmu izlēmis arī par dalību pasaules baļķa celšanas čempionātā, kas notiks Lielbritānijā. 2019. gadā šīs sacensības notika Lietuvā, šogad Anglijā. Vēl domāju – braukt vai nebraukt, jo pagaidām man vēl nav tāda sajūta, ka es šogad būtu paveicis kaut ko lielu,” viņš saka, piebilstot, ka dalības maksa un ceļa izdevumi gan būtu jāsedz pašam, tāpēc viss kārtīgi jāapsver. “Baļķa celšanā ir trīs piegājieni, un tad sacensības ir beigušās. Ja todien nav “tava diena”, tad tas var būt sāpīgi arī finansiāli,” saka Didzis.
Palīdz Ukraiņu ģimenēm iejusties Latvijā
Tie, kas Didzim seko līdzi sociālajos tīklos, būs pamanījuši, ka viņš bieži publicē fotogrāfijas, kurās kopā ar viņu redzamas arī ģimenes no Ukrainas – gan ekskursiju laikā dažādās Latvijas vietās, gan svinot tradicionālos Līgo svētkus. Izrādās, Didzis jau kopš Krievijas sāktā kara palīdz ukraiņiem, gan finansiāli ziedojot nepieciešamajām lietām, gan arī atbalstot Ukrainas karavīru ģimenes, kuras īslaicīgu patvērumu radušas Latvijā.
Viņš stāsta, ka tas sācies pēc kādas sarunas ar NBS kapelānu, tagad Aizsardzības ministrijas vecāko ekspertu starptautiskās militāri reliģiskās sadarbības jautājumos Elmāru Pļaviņu, kurš Ukrainas karavīriem un viņu ģimenēm garīgo atbalstu sniedz, kā arī kopā ar ministriju un sabiedrību organizē humānās palīdzības sūtījumus jau kopš 2014. gada.
Viena no ukraiņu ģimenēm par spīti bīstamajai situācijai gan nesen atgriezusies mājās, jo vēlas, lai skolas gaitas bērni turpina ukraiņu skolā.
Didzis sarunā ar “Sargs.lv” ir atklāts – pildot tik daudz pienākumus, turklāt apvienojot to ar pilna laika dienestu bruņotajos spēkos, reizēm sajuties kā uz izdegšanas robežas – viņš šiem cilvēkiem gribējis dot pēc iespējas vairāk, taču ne vienmēr tas fiziski bijis iespējams, jo brīvo laiku bijis jāsabalansē ar treniņiem un laiku arī ģimenei.
Vienlaicīgi Didzis ukraiņus cīņā pret krievu okupantiem turpina atbalstīt arī citos veidos, tai skaitā ziedojot kādu naudas summu. 23. jūlijā viņš piedalījās savdabīgā ziedojumu vākšanā Ukrainas bruņotajiem spēkiem, vilkmē no zemes paceļot 400 kilogramus smagu stieni. Šo vingrinājumu īpašajā Vilkmes dienā Didzis veltīja Ukrainas bruņotajiem spēkiem, savukārt finansiālo ziedojumu Ukrainas armijai viņš nodeva ar kustības “Uzņēmēji mieram” starpniecību.
Palīdz Renātei atkal staigāt
Taču Didzim sirds ir ļoti plaša, un viņš atrod laiku, enerģiju un finanses palīdzēt arī Latvijā dzīvojošajiem grūtdieņiem. Izrādās, viņš kādu laiku daļu no sacensībās nopelnītās prēmijas ziedojis bērniem ar īpašām vajadzībām, lai kaut nedaudz atvieglotu viņu ikdienu.
Tāda ir arī Renāte, kuru Didža sociālo tīklu sekotāji būs pamanījuši no viņa ierakstiem vietnē “Facebook”. Renāti viņš pazīst daudz ilgāk, nekā ar viņu iepazīstinājis savus sekotājus sociālajā platformā. Ilgu laiku viņš ziedojis, meiteni neredzot klātienē, līdz beidzot saņēmies satikties dzīvē. Kāpēc tik ilgi gaidījis? Tāpēc, ka viņam, lai arī augumā raženam un spēcīgam vīram, sirds ir ļoti plaša, un viņš ļoti pārdzīvo par tiem, kuriem dzīvē bijis jāpārvar dažādas grūtības un veselības likstas.
2020. gada 22. novembrī Didzis pirmo reizi “Facebook” publicēja foto, kurā redzams kopā ar Renāti, viņai toreiz bija 15 gadi. Viņš savā ierakstā rakstīja: “Renātei ļoti patīk dziedāt, bet viņas lielākais sapnis ir iemācīties staigāt, jo diemžēl viņai ir bērnu cerebrālā trieka un vairākas citas kaites. Pārciestas arī dažādas operācijas. Ar Renāti saikne man ir vairākus gadus. Ik pa laikam esmu centies viņu atbalstīt ar naudiņu, lai uzlabotu viņas dzīves apstākļus, bet tā ir bijusi tikai maza kripatiņa...Tikai tagad saņēmos viņu apciemot, jo bieži man acīs saskrien asaras, redzot dažādas dzīves netaisnības... Mēs nelūdzam, bet būtu ļoti pateicīgi, ja arī Tu varētu noziedot kādu kripatiņu - tā būtu ļoti jauka dāvana man, šodienas dzimšanas dienā! Atvadoties Renāte mani cieši apskāva un teica: "Es Tevi Mīlu! Tu to saproti?" Un kā lai nesaskrien acīs asaras?” tā 2020. gada novembrī “Facebook” rakstīja Didzis.
Šo ierakstu pamanīja daudzi Didža draugi, paziņas un arī mazāk zināmi cilvēki, kuri noziedoja Renātei. Tāpat meiteni pamanīja Latvijas Bērnu atbalsta fonds, līdz ar to kopīgiem spēkiem izdevās sasniegt daudz – tika iegādāts speciāls staigulis no ASV, kā arī iepriekš par ziedojumiem varēja iegādāties arī speciāli piemērotu velosipēdu, līdz ar to Renāte varēja ne tikai mācīties staigāt, bet arī gūt kaut nelielu kustību prieku ar velo.
Nes Latvijas armijas vārdu pasaulē
Paralēli dienestam bruņotajos spēkos, treniņiem un startiem sacensībās Didzis ir arī sabiedriski aktīvs Latvijas armijas un arī sporta un veselīga dzīvesveida popularizētājs. Viņš vairākkārt piedalījies dažādos televīzijas raidījumos, piemēram, gatavojot spēkavīru iecienītākos ēdienus, vienlaicīgi stāstot par dienestu NBS, sportiskajiem izaicinājumiem un treniņu aizkulisēm.
Tāpat Didzis par veselīgu dzīvesveidu stāstījis gan skolēniem, gan pagastu iedzīvotājiem, motivējot viņus sportot un rūpēties par veselību, jo ar savu piemēru parāda, ka lielas personības var nākt arī no to cilvēku vidus, kuri dzīvo reģionos. Šajā nedēļā šāds pasākums plānots Madonas novada Mētrienas pagastā, taču pavisam nesen Didzis viesojās pie Ļaudienas pagasta jauniešiem.
Turklāt viņa devumu aizsardzības nozares vadība ir novērtējusi, jo jūlija sākumā Didzis saņēma Aizsardzības ministrijas goda rakstu par ieguldījumu Latvijas armijas vārda “nešanā” Latvijā un pasaulē. Kā sociālās vietnes “Facebook” ierakstā minējis pats Didzis: “Patiess prieks un liels paldies Aizsardzības ministrijai par atzinību un mana darbu novērtējumu!”
Sarunā ar “Sargs.lv” viņš atzīst – negribas apstāties pie sasniegtā, kas nozīmē, ka Didzis ir apņēmības pilns labot vēl kādu personīgo, kā arī, iespējams, Latvijas mēroga rekordu. Tieši tikpat liela apņēmība viņam ir arī par palīdzības sniegšanas turpināšanu tiem, kuriem šajā dzīvē varbūt klājas grūtāk nekā mums.
