Reigana institūts: Pie amerikāņu zemās uzticības savai armijai ir vainojama politizācija

Sabiedrība
Defence news/ Sargs.lv
AFP/Scanpix
Foto: AFP/Scanpix

Ik gadu ASV Reigana institūts (Reagan Institute) veic aptauju par Amerikas sabiedrības uzticību valsts iestādēm un struktūrām. Šogad veicot aptauju, institūts atklāja, ka zemā uzticība ASV armijai  nav saistīta ar militāro personu darba sniegumu, bet gan ar politiķu darbību.

Reigana nacionālās aizsardzības aptaujas rezultāti norāda, ka respondenti uzskata, ka prezidenti ir pārlieku politizējuši ASV aizsardzības nozari.

Starp republikāņiem un demokrātiem pastāv šķelšanās uzskatos, kas apdraud ASV armiju. Apmēram puse respondentu, kas nosliecas uz Republikāņu pusi, norādīja, ka apdraudējums veidojas no "antiamerikāniskās indoktrinācijas, kas iekļūst militārajās daļās", bet otra puse, kas sliecas Demokrātu virzienā, norādīja, ka apdraudējums slēpjas galēji labējos vai ekstrēmistu dienesta locekļos.

Šis ir pirmais gads, kad aptauja norāda šādas atšķirības. Iepriekš respondentiem tika jautāts tikai par viņu uzticību un pārliecību armijai, 70% respondentu 2018. gadā norādot, ka uzticas armijai. Kopš tā laika šis skaitlis ir strauji samazinājies, līdz 45% 2021. gadā, un nedaudz palielinoties līdz 48% 2022. gadā.

2021. gadā aptaujā tika uzdots jautājums par to, kāpēc šī pārliecība sarūk, un galvenā atbilde bija politizācija, otrdien žurnālistiem sacīja Reigana institūta politikas direktore Reičela Hofa (Rachel Hoff).

Kopumā 52% respondentu norādīja uz pārāk politizētu valdību, kas vismaz zināmā mērā ietekmē viņu uzticības līmeni.

Nedaudz mazāk kā puse respondentu atzīmēja, ka armijas loma Irākas un Afganistānas karos mazinājusi viņu uzticību bruņotajiem spēkiem, un 52% sacīja, ka viņiem ir bažas par ASV armijas spēju uzvarēt nākotnes karos.

"Ir samazinājies arī to cilvēku skaits, kuri ir pārliecināti par militāro personu spēju darboties profesionāli un bezpartejiski, no 40% 2021. gadā līdz 35% šogad," teikts aptaujas kopsavilkumā. "Šķiet, ka šīs tendences parāda saikni starp amerikāņu izpratni par militāro spēku spēju veikt savu pamatfunkciju un viņu uztveri, kad valsti vada pārāk politizēti līderi."

Respondentiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem tika jautāts, vai viņi vēlētos pievienoties armijai. Vairāk nekā ceturtā daļa norādīja, ka viņi "nemaz nevēlas", savukārt 13% sacīja, ka viņi ir gatavi vai ļoti gatavi pievienoties armijai.

Šī atbilde nav tālu no paša Aizsardzības departamenta datiem, kas pēdējo reizi tika apkopoti 2021. gada rudenī un atklāja, ka tikai 9% amerikāņu vecumā no 16 līdz 21 gadiem pieļāva iespēju pievienoties armijai.

Aptaujā tika uzdoti jautājumi par dažām citām aktuālām tēmām, tostarp par karu Ukrainā un Amerikas Savienoto Valstu un Ķīnas attiecībām.

Kopumā 57% aptaujāto uzskata, ka ASV jāturpina atbalstīt Ukrainu cīņā pret Krievijas iebrukumu, bet 82% uzskata Krieviju par ienaidnieku, salīdzinot ar 2021. gada datiem, kad tā atbildēja tika 65%.

"39% apgalvo, ka ASV ir nosūtījušas pietiekamu finansiālo palīdzību, savukārt ceturtā daļa (25%) saka, ka ASV ir nosūtījusi pārāk maz, bet vēl viena ceturtdaļa (24%) saka, ka ir nosūtīts par daudz,” teikts Reigana institūta aptaujas kopsavilkumā.

Palielinās arī bažas par Ķīnu, jo 75% respondentu uzskata šo valsti par ienaidnieku, kas ir par 10 procentiem vairāk nekā pagājušajā gadā. Tomēr 54% respondentu nav skaidras stratēģijas, kā stāties pretī Ķīnai.

Dalies ar šo ziņu