Šī gada pirmajā maijā apritēs viens gads, kopš arī Latvijas augstākās revīzijas iestādes – Valsts kontroles – vadītājs Rolands Irklis ir zemessargs. Lai arī doma par dalību brīvprātīgajā militārajā dienestā bijusi jau kopš 2014. gada, 2022. gada 24. februārī pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā “modinātājzvans” bijis nepārprotams – Latvijas bruņotajiem spēkiem, tostarp Zemessardzei, ir vajadzīgs papildinājums, jo, esot Zemessardzē, sabiedrība parāda potenciālam ienaidniekam, ka ir gatava aizsargāt savu valsti. R. Irklis uzsver – ja Ukraina pati sevi nebūtu spējīga aizsargāt, visdrīzāk mēs neredzētu šīs palīdzības plūsmas no rietumiem. Grūti ir aizstāvēt to, kurš pats nav spējīgs sevi aizsargāt. Ieroči vieni paši neko nepalīdzētu, ir jābūt cilvēkiem, kuri gatavi stāties pretī ienaidniekam.
Domas par Zemessardzi – kopš 2014. gada
Viņš atzīst, ka doma par dalību Zemessardzē pavīdējusi jau pēc Krievijas pirmā iebrukuma Ukrainā 2014. gadā, kad daudzi Latvijas pilsoņi pievienojās brīvprātīgajam militārajam dienestam. Taču toreiz bijuši dažādi iemesli, kā dēļ šis lēmums tika atlikts, tostarp studijas maģistrantūrā. Turklāt laikā no 2015. līdz 2016. gadam R. Irklis kā enerģētikas eksperts arī strādājis Ukrainā, līdz ar to šajā laikā nebūtu bijis iespējams apmeklēt Zemessardzes mācības.
“Tolaik Ukrainas enerģētikas tirgus liberalizācijas projektā sagatavojām aptuveni 30 normatīvos aktus. Lai arī reforma aizkavējās, cik zinu, šie projekti arī tika izmantoti normatīvu aktu bāzei dažus gadus vēlāk, kad reforma tika īstenota,” viņš atceras.
Taču par 2022. gada sākuma notikumiem viņš saka - tas “modinātājzvans”, kas nozvanīja 24. februāra rītā, bija tāds, ka pārdomām vairs vietas un laika nebija. Ja iepriekš potenciālais apdraudējums Latvijai, lai arī klātesošs, nešķita ļoti reāls – ka Krievija varētu veikt agresiju pret suverēnu valsti, diemžēl realitāte Ukrainā parādīja, ka tas var notikt.
Līdz ar to viņam bijis skaidrs, ka arī Latvijas bruņotajiem spēkiem ir nepieciešams reāls papildu cilvēku resurss. Jā, Latvijā ir profesionālais militārais dienests, taču tas ir ierobežots. Ir brīvprātīgais militārais dienests – Zemessardze, kā arī rezerves karavīri, taču R. Irklis uzskata, ka valsts apdraudējuma gadījumā pirmajās rindās vienalga būs profesionālā dienesta karavīri un zemessargi.
Pamatapmācība Zemessardzes Studentu bataljonā ir noslēgusies. Gāja karsti! Paldies visiem instruktoriem par profesionālitāti, spēju motivēt un aizraut, par spīti grūtībām, kas neizbēgamas šādās mācībās. 🇱🇻 pic.twitter.com/5UGP23AtBU
— Rolands Irklis (@RolandsIrklis) August 7, 2022
Vienīgā iespēja sabiedrībai no personāla viedokļa aizsardzību stiprināt ir pašiem iesaistīties.
Gribi mieru, gatavojies karam
Valsts kontrolieris un zemessargs uzskata, ka taisnība vien ir Rietumromas impērijas rakstnieka Vegēcija slavenajam teicienam - “Gribi mieru, gatavojies karam”. Jo, esot Zemessardzē, sabiedrība parāda potenciālam ienaidniekam, ka ir gatava aizsargāt savu valsti.
Tāpēc arī Rolands, līdzīgi kā daudzi viņa draugi un paziņas, pagājušā gada pavasarī uzrakstīja pieteikumu Zemessardzē, un 1. maijā jau deva zemessarga zvērestu Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Studentu bataljonā.
“Interesanti, ka mēs iepriekš nesaskaņojām rīcību. Katrs individuāli bijām izlēmuši un iesnieguši pieteikumu. Tikai satiekoties, konstatējām, ka esam pieteikušies Zemessardzē, kur nu kurš – cits Kuldīgā, cits Cēsīs, cits Rīgā izvietotajos bataljonos, viens kolēģis vēlāk arī pievienojās Studentu bataljonam,” stāsta Rolands, piebilstot, ka vēl vairāki paziņas pērn izgājuši rezervistu militārās pamatapmācības kursu, kļūstot par rezerves karavīriem.
Līdz ar to Valsts kontrolē šobrīd ir četri zemessargi, ieskaitot pašu Rolandu. Viņš gan atzīst – tas nav daudz, taču jāņemt vērā, ka darba vietā strādā 80% sieviešu. Dzimums gan nav nekāds šķērslis zemessarga gaitām, jo pirmā dienestu Zemessardzē no Valsts kontroles darbiniekiem uzsāka tieši sieviete, un pērn pievienojās arī trīs kungi.
Atceroties pamatapmācības laiku, viņš saka, ka vienību komandieri bijuši pārsteigti, cik daudzi no jaunajiem zemessargiem tomēr izturējuši līdz galam, jo pamatampācība Studentu bataljonā neesot no vieglajām.
“Man draugi dien citās vienībās, un mēs varējām salīdzināt. Piemēram, pirmajā apmācības dienā ieročiem noņēma siksnas, un visu laiku tie bija jānes rokā ar pamatojumu – lai nekad neaizmirst. Tad tu pamazām pierod pie ieroča, ka tā ir kā daļa no ķermeņa,” viņš smejot saka.
Lielākais izaicinājums – miega trūkums
Rolands atzīst, kad daudzi uzdevumi prasījuši lielu izturību, tai skaitā morālo noturību. Viņam viens no lielākajiem izaicinājumiem bijis, ka miegam atlicis tik maz laika.
Viņš atzīst, ka morāli grūtāko brīdi piedzīvojis nedēļas nogalē pirms zemessargu pamatapmācības nometnes, jo pirms tam dažas apmācību dienas nācies izlaist iepriekš plānotu notikumu dēļ, kā arī izslimots Covid, kā dēļ fiziskais un morālais līmenis tobrīd bijis ļoti zems.
“Arī nodaļas biedri atzina, kā tā nedēļas nogale bija grūtākā no visām, pilnībā negulēta nakts. Tad man nāca visvairāk pārdomu virsū – vai esmu pareizā vietā un gribu šo turpināt… Bet izturēju, aizbraucu arī uz noslēguma nometni, un jau ar katru nākamo dienu bija vieglāk.
Zemessardzes apgūtais noder civilajā dzīvē
Paralēli militārajām prasmēm R. Irklis šī nepilna gada laikā Zemessardzē ieguvis arī citas darbam derīgas iemaņas, piemēram, smēlies zināšanas personālvadībā. Lai arī bruņotajos spēkos šī joma nedaudz atšķiras, daudzi elementi noderot arī civilajā dzīvē, vadot valsts iestādi.
Rolands atzīst – tā kā Zemessardzē mācības lielākoties notiek nedēļas nogalēs, tad šis laiks tiek “atņemts” ģimenei. Taču viņš novērojis, ka nedēļas nogale Zemessardzes mācībās palīdz “atslēgties” no darba līdzvērtīgi divām nedēļām mierīga atvaļinājuma. Ja pa nedēļu ir uzkrājies nogurums no darba, tad nedēļas nogale mežā ir kā pārslēgšanās uz pilnīgi ko citu un labi iztīra prātu.
“Ģimene bija saprotoša un atbalsta. Bija sajūta, ka sievai mans lēmums nebija pārsteigums, viņa laikam to bija jau gaidījusi,” viņš saka.
Lielāka pārliecība par valsts aizsardzības spējām
Galvenā Rolanda atziņa, kopš dalības Zemessardzē – ir daudz lielāka pārliecība, ka Latvija kā valsts var sevi aizsargāt. Neesot bruņotajos spēkos un paskatoties tikai skaitliski uz Latvijas un šeit izvietotajiem NATO karavīriem, varētu likties, ka mums pilna apmēra iebrukuma gadījumā nav nekādu variantu aizstāvēties. Tomēr gan Ukrainas piemērs, gan piedzīvotais Zemessardzē viņam liek domāt, ka latvieši ļoti efektīvi savu zemi varētu aizsargāt.
Uz jautājumu par specializācijas izvēli Zemessardzē, Rolands atbild, ka šobrīd domā par granātmetēja operatoru vai ložmetējnieku. Tāpat viņam nodaļas formācijā patīk būt navigatora pozīcijā, kurš iet ar karti un meklē labāko maršrutu uzdevuma izpildei. Vēl viņš saredz savu potenciālu civilmilitārās sadarbības jomā, jo arī viņa pamatdarbā ir daudz jākomunicē ar cilvēkiem un jāplāno.
Krosfita treniņi palīdz Zemessardzes uzdevumu izpildē
Rolanda līdzšinējie hobiji ir skriešana un tenisa spēlēšana, taču pēdējā laikā viņš trenējas arī krosfitā, kur apvienotas daudzveidīgas, augstas intensitātes funkcionālā treniņa kustības, kas trenē ātrumu, izturību un izveicību.
Tiem, kuri vēl tikai domā par pievienošanos Zemessardzei, viņš iesaka uzdot jautājumu: “Kas ir tie iemesli, kāpēc to nedarīt?” Noteikti iemeslu, kāpēc to darīt, ir daudz vairāk, un tie ir būtiskāki.
“Jo vairāk sabiedrība demonstrēs savu gatavību aizsargāt valsti, jo drošāki mēs būsim un vairāk attālināsim iespēju, ka arī pie mums varētu būt bruņots iebrukums. Tai vajadzētu kalpot par galveno motivāciju ikvienam, kurš pievienojas Zemessardzei,” pauž R. Ikrlis.
Viņš gan neslēpj un godīgi atzīst, ka šajā laikā nav fanātiski aizrāvies ar ieročiem un militārām lietām. Jā, tas esot interesanti, taču, ja nebūtu apdraudējuma sajūtas un vajadzības aizstāvēt Latviju, iespējams, viņš savu brīvo laiku pavadītu citādi.
Rolands Irklis valsts kontroliera amatu ieņem kopš 2021. gada 28. janvāra.
R. Irklis Latvijas Universitātē ieguvis jurista kvalifikāciju un Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolā – maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā. Pirms darba Valsts kontrolē bijis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs un padomes loceklis, zvērināts advokāts, kā arī strādājis par juristu Latvijas Bankā un privātajā sektorā.
