Visaptverošās valsts aizsardzības mācības “Namejs 2023” ir noslēgušās. To aktīvā fāze Latgalē izpelnījās plašu rezonansi sabiedrībā par smagās tehnikas un karavīru patrulēšanu pilsētu ielās. Portāls “Sargs.lv” devās uz Rēzekni, lai noskaidro, ko domā vietējie iedzīvotāji par novadā un pilsētā notiekošajām mācībām, vai tās viņiem liek justies drošāk, vai tomēr pretēji, rada baiļu sajūtu.
Rēzeknē “Sargs.lv” ierodas drīz pēc mācību “Namejs 2023” aktīvās fāzes, kad Rēzeknes centrā pie “Latgales Māras” pulcējās liels skaits sabiedroto karavīru. Turpat, nākamajā rītā, tiekamies ar Rēzeknes novada domes deputātu un grupas “Bez PVN” mūziķi Gunti Rasimu.
Viņš ir pārliecināts, ka šādas militārās mācības sniedz cilvēkiem drošības sajūtu - grūtā brīdī cilvēkam blakus būs kāds, kurš parūpēsies par drošību.
“Latgale ir Eiropas Savienības tālākā robeža austrumos, un mums aiz robežas atrodas agresīvs kaimiņš – Krievija, tādēļ ir svarīgi parādīt arī tur otra pusē, ka mēs šeit esam gatavi jebkuram scenārijam,” mūziķis uzsver intervijā portālam “Sargs.lv”.
Tāpat viņš intervijā uzsver, ka informācija izplatās salīdzinoši ātri, jo atbildīgie dienesti un robežsargi ir tie paši Latgales iedzīvotāji, kuri var nodot tālāk informāciju par notikumiem pie robežas. Reizēm gan šī informācija ir pretrunīga, taču vietējie ir pārliecināti, ka robeža tiek sargāta pēc labākās sirdsapziņas. Vienīgie pārmetumi gan izskan par lēno žoga izbūvi, kas būtiski ietekmē drošību pierobežā.
Pēc sarunas ar deputātu un mūziķi Gunti Rasimu dodamies vien dažus kilometrus tālāk uz Rēzeknes Dieva Žēlsirdības Romas katoļu baznīcu, lai tiktos ar priesteris Staņislavu Prikuli.
Kā īsts latgalietis viņš sagaida mūs ar sirsnību un smaidu. “Latgalīši ir pozitīvi, pret visām lietām, pret visiem izaicinājumiem. Šīs mācības mūs iedrošina un iedod mums drošības sajūtu, kas ir ļoti vajadzīga cilvēkiem, kas ir šeit Eiropas pašā sākumā. Šeit Latgalē sākas Eiropa, šeit sākas arī mūs mīļā dzimtene un līdz ar to, kas notiek šeit tiek ļoti pozitīvi vērtēts,” stāsta priesteris.
Atminoties savu pieredzi darbā pierobežas ciematā Baltinavā, kad ikdienas gaitās bieži satika robežsargus un citu valsts iestāžu darbiniekus, tas viņam viesa drošības apziņu, ka valsts ir nomodā un tiek darīts viss iespējamais, lai cilvēki tā arī justos.
Jautājot par to, kā varētu vienot sašķelto sabiedrību viņš norāda, ka cilvēkiem nepieciešams vairāk tikties un strādāt citam ar citu, tā iepazīstoties, izteikt un uzklausīt citu viedokli. “Tikai tā mēs apzināsimies, ka kopā esot vienoti, mēs varam būt spēcīgi un tas ir vienīgais ceļš, kas ir ejams,” uzsver priesteris.
Rēzeknē dodamies arī satikt vieglatlēti Guntu Vaičuli. Viņa ir dzimusi Rēzeknē, 2017.gadā kļuva par U-23 Eiropas čempioni 400 metru distancē un turpina pārstāvēt Latviju pasaules un Eiropas čempionātos. Neskatoties uz to, G.Vaičules mājas ir Latgalē, pašlaik viņa dzīvo Krāslavas novadā.
Tiekoties ar portālu “Sargs.lv”, viņa atzīst, ka īpaši militārajām mācībām “Namejs 2023” neseko līdzi, taču uzskata to par “dabisku parādību”.
Jautājot par to, cik droši viņa jūtas par situāciju uz robežas, viņa ir mazliet skeptiska, jo pati dzīvo pierobežas zonā. “Dzīvoju 30 kilometrus no Baltkrievijas un par robežpārkāpējiem mēs dzirdam diezgan daudz. Dzirdam arī no cilvēkiem, kas strādā pierobežā un tas gan ir mazliet satraucoši. Salīdzinot ar, teiksim, Polijas pieredzi robežas sargāšanā, man absolūti nekādu drošību nerada šī brīža uzbūvētais žogs,” portālam “Sargs.lv” uzver sprintere, intervijas noslēgumā piebilstot, ka cer uz ātrāku robežas nostiprināšanu, lai gan Eiropas Savienības, gan NATO ārējā robeža, nebūtu tik viegli pārkāpjama.
Visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2023” ir Nacionālo bruņoto spēku organizētās mācības, lai pārbaudītu un pilnveidotu Latvijas nacionālos kolektīvās aizsardzības plānus. Mācības norisinājās no 5. septembra līdz 2. oktobrim visā Latvijā. Mācībās kopā piedalījās aptuveni 8500 dalībnieku.
