30. oktobrī Ādažu Kultūras centra Vēstures un mākslas galerijā aizvadīta tikšanās ar Ādažu iedzīvotājiem, kuras laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Aizsardzības ministrijas pārstāvji informēja par Ādažu militārā poligona attīstību un atbildēja uz iedzīvotājus interesējošajiem jautājumiem.
Tikšanās laikā Aizsardzības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks ģenerālmajors Andis Dilāns un NBS Sauszemes spēku mehanizētās brigādes komandieris pulkvedis Oskars Kudlis ar iedzīvotājiem pārrunāja poligona līdzšinējo un turpmāko attīstību, kā arī tās ietekmi apkārtējiem iedzīvotājiem.
Iedzīvotāju visapspriestākais jautājums bija par poligonam apkārt esošo ceļu stāvokli un trokšņiem. NBS un Aizsardzības ministrijas pārstāvji norādīja, ka šobrīd notiek sarunas arī ar pašvaldību, lai kopīgi risinātu šo situāciju saistībā ar ceļu stāvokli.
Ādažu poligons nu jau teju 100 gadus konkrētajā vietā kalpo militāro mācību nolūkiem, tāpēc trokšņi nav nekas svešs un neierasts. Gadu gaitā poligons ir attīstījies un tur uzturas arī arvien vairāk sabiedroto spēki, kuri izmanto dažāda veida sauszemes un gaisa tehniku, kas rada dažāda līmeņa trokšņus. Kā norādīja NBS Sauszemes spēku mehanizētās brigādes komandieris pulkvedis Oskars Kudlis, tad trokšņi militārā poligona apkārtnē ir neizbēgami, taču tiek darīts viss, lai iedzīvotāju dzīves netiktu traucētas. Gan Latvijas, gan sabiedroto karavīriem ir nepieciešamas intensīvas militārās mācības, lai stiprinātu un attīstītu spējas, tādējādi padarot Latviju drošāku.
Tāpat sanākušie iedzīvotāji vēlējās apspriest sēņošanas un ogošanas ierobežojumus Ādažu poligona teritorijā. Šāda problēma pastāv jau daudzus gadus, kad neapdomīgi sēņotāji dodas meža velšu meklējumos, tādējādi apdraudot savu dzīvību. Ģenerālmajors Andis Dilāns skaidroja, ka šādu ierobežojumu nevar pilnībā atcelt, taču nākotnē paredzēts strādāt pie šī jautājuma un ieviest vismaz divas konkrētas un iepriekš izziņotas nedēļas nogales, kad šī aktivitāte varētu būt atļauta.
Portāls “Sargs.lv” atgādina, ka atrašanās Ādažu militārajā poligonā sēņotājiem ir īpaši bīstama, jo visa gada garumā tur notiek intensīvas militārās mācības kurās tiek izmantota gan strēlnieku, gan artilērijas ieroču kaujas munīcija. Aizliegums cilvēkiem atrasties militārajos objektos saistīts arī ar spiegošanas riskiem, kas pēdējo gadu laikā ir aktivizējušies. Šo iemeslu dēļ Militārā policija aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un ievērot noteiktos ierobežojumus.
Kopš Krievijas veiktās agresijas Ukrainā 2014. gadā un līdz ar pastiprinātu sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā, pieaugusi arī militāro mācību intensitāte mūsu valsts teritorijā, tāpēc Aizsardzības ministrija mērķtiecīgi attīstījusi un paplašinājusi mācību infrastruktūru Latvijas un sabiedroto spēku karavīru spēju stiprināšanai. Ādažu poligons jau vairāk nekā 95 gadus ir plašākā mācību vieta Baltijas valstīs, kas paplašināta vēl 2017. gadā. Vienlaikus Aizsardzības ministrija šo gadu laikā izveidojusi vairākus poligonus, tostarp, Alūksnes novadā ir izveidots poligons “Lāčusils”, Skrundā attīstīts poligons “Mežaine”, bet Augšdaugavas novadā – poligons “Meža Mackeviči”. Visi šie poligoni tiek intensīvi izmantoti un kalpo par mācību vietām karavīriem un zemessargiem, kā arī trenējas sabiedroto valstu karavīri, lai vajadzības gadījumā aizsargātu Latviju un katru mūsu valsts centimetru.
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas plāniem, viena no valsts aizsardzības prioritātēm ir stiprināt NATO sabiedroto spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā, nodrošinot labvēlīgus uzņemošās valsts atbalsta noteikumus un Latvijas uzņemto saistību izpildi attiecībā uz sabiedrotajiem. Ņemot vērā NATO Madrides samitā pieņemtos lēmumus par lielāku sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, kā arī aizsardzības nozares ambīcijas attiecībā uz NBS personāla skaita palielināšanu, nepieciešams paplašināt un attīstīt esošos poligonus un izveidot jaunu poligonu, lai nodrošinātu karavīriem apmācību vietu.
2023. gada 22. jūnijā Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma Militārā poligona “Sēlija” izveides likumu, nosakot priekšnoteikumus jauna militārā poligona “Sēlija” izveidei Jēkabpils un Aizkraukles novadu teritorijās.
