Turpinoties agresorvalsts Krievijas nelikumīgajam iebrukumam Ukrainā, okupantu armijas vadība sev ierastajā manierē “brīdinājusi” pārējo pasauli par iespējamu “netīrās bumbas” pielietošanu cīņā pret Ukrainas aizstāvjiem. Lai gan savā retorikā Kremļa režīms vēlmē pašu zemē izmantot “netīro bumbu” apsūdz Ukrainas aizstāvjus, līdzšinējā Krievijas agresijas pieredze liecina, ka šāda veida agresoru “brīdinājumi” drīzāk uzskatāmi par pašu iebrucēju plāniem šī tipa masu iznīcināšanas ieroci vērst pret Ukrainas aizstāvjiem un civiliedzīvotājiem, vienlaikus izraisot arī smagu ekoloģisku katastrofu. Tikmēr Rietumvalstu amatpersonas ir tiešā veidā brīdinājušas Krievijas diktatora Vladimira Putina noziedzīgo Kremļa režīmu - ja tas ķersies pie šāda jauna veida bīstama ieroča izmantošanas, tas kļūs ne tikai par jaunu kara noziegumu pret ukraiņu tautu pastrādāto zvērīgu sakarā, bet arī veicinās tālāku konflikta eskalāciju ar pašai Krievijai neprognozējamām un smagām sekām.
Lai saprastu, cik bīstama pašiem Ukrainas iedzīvotājiem un pārējai pasaulei varētu būt “netīrās bumbas” izmantošana, portāls “Sargs.lv” vērsās pie Latvijā kompetentākajiem ekspertiem aizsardzībā pret šāda veida ieročiem – Zemessardzes Aizsardzības pret masveida iznīcināšanas ieročiem (AMII) rotas speciālistiem.
Kas ir “netīrā bumba”
AMII rotas eksperti norāda, ka “netīrā bumba” ir drīzāk uzskatāma par radioloģiskās dispersijas ierīci. Tas ir uzskatāms par nekonvencionālo ieroci (masu iznīcināšanas ieroci), kas sastāv no konvencionālām sprāgstvielām un radioloģiskā materiāla, kas lādiņa detonācijas brīdī tiek ‘’izkaisīts’’ apkārtējā vidē.
Kā atzīst Zemessardzes AMII rotas eksperti, “netīrajai bumbai” iespējami daudz un dažādu paveidu atkarībā no tajā izmantotā radioloģiskā materiāla, bumbas veida un sprāgstvielu daudzuma. Taču, ja skatās tieši no radiācijas viedokļa, tad vai nu tā ir netīrā bumba, kas pēc sprādziena panāk letālu radiācijas dozu tiem, kas atrodas tuvumā šai detonācijas vietai, vai nerada uzreiz letālu radiācijas daudzumu.
Tiesa, kādu radioloģisko materiālu agresori varētu izmantot, lai vainu noveltu uz Ukrainas spēkiem, pateikt nevar. Pat ja šāds incidents tiktu realizēts, pēc radioaktīvo izotopu klātbūtnes un izkliedes apmēriem, ekspertiem būtu iespējams aprēķināt izmantoto izejvielu daudzumu un to iespējamo izcelsmi, tāpēc vienīgais instruments agresorvalsts rīcībā savas vainas novelšanai ir tās medijos izplatītie naratīvi, ka Ukraina, it kā gatavojas šādu ieroču pielietošanai.
Līdzšinējā “netīro bumbu” pielietošana
Kā norāda Zemessardzes AMII rotas eksperti, arī līdzšinējā konfliktu vēsturē pasaulē ir bijuši vairāki mēģinājumi karadarbībā izmantot tā sauktās “netīrās bumbas”. Pagaidām konstatētie “netīro bumbu” izmantošanas gadījumi vairāk bijuši saistīti ar teroristisku grupējumu darbību un to cīņas metodēm, nekā ar kādas valsts bruņoto spēku īstenotu uzbrukumu.
Piemēram 1996. gadā kādā parkā Krievijas galvaspilsētā Maskavā, čečenu nemiernieki novietoja konteineri ar cēzija-137 radioaktīvās vielas avotu, izplatot vēstījumu, ka viņu rīcībā ir arī citi materiāli “netīrās bumbas” izgatavošanai.
Savukārt 2003. gadā britu izlūkošanas dienests secināja, ka teroristiskais grupējums “Al-Qaeda” Afganistānā ir izgatavojis nelielu “netīro bumbu”. Vairākas personas laika gaitā ir aizturētas par teroraktu plānošanu ar “netīrās bumbas” pielietošanu.
“Netīrās bumbas” pielietošana – cik tā ir bīstama un ko tā var apdraudēt?
Kā norāda Zemessardzes AMII rotas eksperti, paredzēt, cik bīstama varētu būt katra no izgatavotajām “netīrajām bumbām”, skaidri prognozēt nav iespējams, jo tas atkarīgs no vairākiem faktoriem.
Zemessardzes AMII rotas eksperti uzsver - netīrās bumbas izgatavošanā ir savi limiti, kas neļauj izmantot bezgalīgi lielus kvantumus radioloģiskā materiāla, jo atkarībā no izmantotā izotopa, pie noteiktas masas tā aktivitāte un starojums kļūst bīstams pašam izgatavotājam.
Kārtējais Krievijas kara noziegums un jauna konflikta eskalācija
Kā uzsver Zemessardzes AMII rotas eksperti, līdz ar agresorvalsts Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā un tās līdzšinējo praksi karadarbības vešanā, arvien grūtāk kļūst atrast precedentus agresorvalsts Krievijas uzvedībā, kur tās pastrādātais uz Ukrainas zemes varētu netikt klasificēts kā kara noziegums.
Vienlaikus eksperti vērš uzmanību, ka pati Krievijas Federācija 2007. gadā ratificēja Starptautisko konvenciju par kodolterorisma apkarošanu, kas aizliedz pielietot šādas ierīces ar mērķi izraisīt nāvi, smagus ievainojumus, kā arī nodarīt būtiskus bojājumus īpašumam vai videi. Tādējādi, ja šāda veida ierocis tiktu lietots un tā lietošanā būtu iesaistīti Krievijas karavīri, šis būtu gadījums, kad pati Krievija būtu īstenojusi kodolterorisma aktu.
