Sprūds: Latvija veidos savu "dronu armiju"; šogad investēs 20 miljonus eiro

Tehnika un ekipējums (Papildināts)
Sargs.lv
Bezpilota lidaparāts "Penguin V-Tol" Aizsardzības industrijas dienas izstādē
Foto: Foto: Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

Latvija strādā pie tā, lai ne tikai ar droniem apgādātu Ukrainas bruņotos spēkus, bet arī izveidotu pati savu “dronu armiju”, tā pirmdien preses konferencē žurnālistiem pavēstīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Viņš pavēstīja, ka Latvijas dronu spējas tiks stiprinātas visos veidos un visos NBS līmeņos. Šogad vien NBS dronu spēju attīstībā tiks ieguldīti 20 miljoni eiro – gan infrastruktūras attīstībā, gan vairāk nekā 10 miljoni eiro - dronu iepirkumos.

Ministrs norādīja, ka Latvijas “dronu armijas” iniciatīva ir cieši saistīta ar Latvijas vadītās dronu koalīcijas kopējiem centieniem nodrošināt nepieciešamos dronus Ukrainas bruņotajiem spēkiem.  

Uz žurnālistu jautājumu, kā vērtēt aicinājumus Latvijai iesaistīties "dronu mūra" iniciatīvā uz NATO Austrumu robežas un, vai "dronu armijas" iniciatīva varētu būt daļa no tās, A. Sprūds atbildēja, ka šis priekšlikums ir jāvērtē un tas savstarpēji neizslēdz Latvijas plānus par "dronu armijas" izveidi, bet gan varētu būt kā papildinošs elements.

"Mēs dronus esam sākuši attīstīt jau pirms šiem paziņojumiem [par "dronu mūra" nepieciešamību]. [..] Mēs konsekventi virzāmies uz to, ko paši esam nosprauduši. Apsvērsim to, kas ir zem šī piedāvājuma, bet tas netraucē mums virzīties uz priekšu. Tas mūs virza uz priekšu un nāk papildus mūsu pašu dronu spējām. Mēs to darīsim un darīsim ar papildus uzrāvienu," sacīja aizsardzības ministrs.

Savukārt NBS komandieris ģenerālleitnants L. Kalniņš uzsvēra, ka pie dronu spēju ieviešanas NBS sākusi strādāt krietni pirms 2022. gada 24. februāra, kad agresorvalsts Krievija iebruka Ukrainā. Dronu spēju ieviešana bruņotajos spēkos aizsākās 2007. gadā, šajā projektā iesaistoties Rīgas Tehniskajai universitātei.

"Dronu dronu kapacitāte iet kopā ar elektronisko karadarbību un mūsu izlūkošanas spējām. Tā ir kapacitāte, lai mēs pēc iespējas labāk atrastu efektīvākos līdzekļus un aizvietotu ļoti dārgas spējas, kas saistītas ar smago artilēriju, raķešu sistēmām un aviāciju. [..] Pats būtiskākais jautājums, kāpēc droni ir vajadzīgi, ir saistīts ar mūsu visu ilgizdzīvotspēju, lai mēs nebūtu atkarīgi no [ārvalstu bruņojuma red.] piegādātājiem un lai mēs veicinātu gan kaujasspējas gan vietējo industriju," sacīja NBS komandieris.

Aizsardzības ministrs atzina, ka šobrīd ar Latvijas aizsardzības nozares uzņēmumiem notiek sarunas par dronu ražošanas līgumiem, lai jau šīs vasaras sākumā uz Ukrainu varētu nosūtīt nākamo dronu partiju ar 1000 Latvijas uzņēmēju ražotajiem bezpilota lidaparātiem. Kopumā līdz gada beigām Latvijas uzņēmējiem dronu ražošanai Ukrainai būs pieejami vairāk nekā 10 miljoni eiro.

A.Sprūds atgādināja, ka jau šonedēļ  - no 29. līdz 30. maijam Aizsardzības ministrija sadarbībā ar SIA “Latvijas Mobilais telefons” Latvijas Kara muzejā rīkos ideju hakatonu “Droni Ukrainai”, kam pieteikušās jau 20 komandas. Pasākums ilgs 24 stundas, un tajā aicināti piedalīties uzņēmumi, inženieri, tehnoloģiju entuziasti un studenti. Pasākuma dalībnieki veidos komandas, lai iesniegtu jaunas idejas koriģējamas nometamās munīcijas, alternatīvu navigācijas sistēmu, nestandarta sakaru un pretdronu sistēmu izstrādei.

Tāpat Aizsardzības ministrija izsludinājusi grantu konkursu inovāciju attīstībai bezpilota lidaparātu jomā, kurā starp projektiem tiks sadalīti 600 000 eiro. Šim konkursam uzņēmumi aicināti pieteikties līdz 21. jūnijam. Konkursā tiks atbalstīti projekti jaunu nometamās munīcijas lādiņu un to sastāvdaļu izstrādei, kā arī elektroniskās karadarbības un pretdronu sistēmu attīstībai.

Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka būtiska ir arī personāla apmācība dronu vadīšanā. Šobrīd šādas apmācības norit ne tikai NBS vienībās, bet arī Jaunsardzē un Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā.

Dalies ar šo ziņu