Ukraina aktīvi izstrādā un jau izmanto kaujas laukā nākotnes ieročus, plašā reportāžā vēsta “New York Times” žurnālisti. Mākslīgā intelekta (MI) izmantošana ir ļāvusi aizsākt uzbrukuma robotu ēru, un vēlme pārspēt Krieviju, kā arī vērienīgas investīcijas ir pārvērtušas Ukrainu par Silīcija ieleju autonomo dronu un citu futūristisku ieroču izstrādes jomā.
Mākslīgā intelekta pārvēršana par ieroci
“New York Times” publikācijā pausts – jaunās tehnoloģijas, kas tiek izstrādātas Ukrainā, rada nopietnas bažas par to, ka varētu iestāties vēsturisks pagrieziena punkts ar neatgriezeniskām un katastrofālām sekām visai cilvēcei. Par minētajiem draudiem ir brīdinājuši arī ANO ekspertu grupas locekļi, kuri vairāk nekā desmit gadus ir diskutējuši par autonomās darbības ieroču lietošanas noteikumiem pasaulē.
Par mākslīgā intelekta pārvēršanu par ieroci brīdinājis arī Kalifornijas universitātes Bērklijā profesors Stjuarts Rasels: “Parādīsies masu iznīcināšanas ieroči, kas būs lēti, pielāgojami izmēros un viegli pieejami ieroču tirgos visā pasaulē.”
Ukrainā šādas bažas neizskan, jo attiecīgās tehnoloģijas var sniegt priekšrocības pār Krieviju, kas arī izstrādā autonomos ieročus, raksta NYT. "Kad mums trūks cilvēku, vienīgais risinājums būs aizstāt viņus ar robotiem,” sarunā ar žurnālistiem pauda viens no izstrādātājiem, uzņēmuma “Saker” līdzpriekšsēdētājs.
Autonomie droni karā Ukrainā
Rakstā minēti vairāki jauno izstrādājumu piemēri, kuri jau tiek izmantoti kaujās vai ir izmēģinājumu stadijā.
Tiek apgalvots, ka šie ieroči ir mazāk attīstīti nekā dārgās militārās sistēmas, ko ražo ASV, Ķīna un Krievija, taču to nozīmi palielina zemās izmaksas (tikai daži tūkstoši dolāru vai mazāk) un plašā pieejamība. Karavīri atzīst, ka autonomajiem droniem jau ir liels pieprasījums: šīs mašīnas ir īpaši noderīgas cīņā pret Krievijas elektroniskās karadarbības sistēmu radītajiem traucējumiem, kas var pārtraukt sakarus starp dronu un pilotu. Kad drons lido patstāvīgi, pilots var vienkārši fiksēt mērķi un ļaut ierīcei paveikt pārējo.
Pēc Ukrainas digitālās transformācijas ministra Mihaila Fjodorova teiktā, 10 uzņēmumi jau ražo autonomos dronus: “Mums jau ir sistēmas, kuras var ražot sērijveidā, un pašlaik tās tiek plaši izmēģinātas frontē, tas nozīmē, ka tās jau aktīvi tiek izmantotas.”
Tiek norādīts, ka daži uzņēmumi, piemēram, “Vyrij”, izmanto datorredzes algoritmus, kas analizē un interpretē attēlus un palīdz datoram pieņemt lēmumus. Citi uzņēmumi strādā pie sarežģītākiem produktiem un izmanto dziļo mašīnmācīšanos, lai izveidotu programmatūru, kas var identificēt mērķus un tiem uzbrukt.
Viens no futūristiskajiem ieročiem ir ložmetēja lafete “Wolly” (nosaukta pēc līdzības ar “Pixar” radīto animācijas tēlu – robotu WALL-E) ar autonomu mērķēšanu, kas tiek vadīta ar “PlayStation” vadāmierīci. Šis ierocis automātiski fiksē mērķi līdz 1000 metru attālumā. Tas ir viens no vairākiem ieročiem, kas parādījušies Ukrainas frontē un izmanto mākslīgā intelekta apmācītu programmatūru, lai automātiski izsekotu un atklātu uguni pa mērķiem.
Kā Ukraina kļuva par autonomo ieroču inovāciju līderi
Daudzas Ukrainā radītās ieroču inovācijas ir radītas kā tieša atbilde uz Krievijas dronu rūpniecības tempu pieaugumu. Ukrainas ložmetējnieki ir galvenais Krievijas dronu uzbrukumu mērķis. Izmantojot robotizētus ieročus, karavīri paliek dzīvi, kad tiek trāpīts ložmetējam. Jauni algoritmi, kas vēl tiek izstrādāti, varētu nākotnē palīdzēt ložmetējiem likvidēt Krievijas dronus debesīs.
Šādas tehnoloģijas un spēja ātri tās izstrādāt un testēt frontes līnijās ir piesaistījusi uzmanību un ieguldījumus no ārvalstīm. Pagājušajā gadā Ēriks Šmits, bijušais “Google” izpilddirektors, un citi investori nodibināja uzņēmumu “D3”, lai ieguldītu jaunās kaujas lauka tehnoloģijās Ukrainā. Arī citas aizsardzības kompānijas, piemēram, “Helsing”, sadarbojas ar Ukrainas uzņēmumiem.
Vai mākslīgā intelekta vadītie ieroči izraisīs apokalipsi?
2017. gadā Stjuarts Rasels izlaida tiešsaistes filmu “Slaughterbots”, brīdinot par autonomo ieroču radītajām briesmām. Filmā lētas, ar ieročiem bruņotas MI dronu grupas izmanto sejas atpazīšanas tehnoloģiju, lai medītu un nogalinātu mērķus.
“Notikumi Ukrainā mūs tuvina šai distopiskajai nākotnei,” pauž Bērklija universitātes pētnieks. Viņu satrauc video no Ukrainas, kuros karavīri tiek vajāti ar cilvēku vadītiem bruņotiem droniem. Bieži tajos redzams, kā karavīri vairs necenšas aizbēgt vai paslēpties, jo saprot, ka nevarēs izvairīties no drona.
Amatpersonas vairāk nekā desmit gadus ir diskutējušas par autonomo ieroču izmantošanas noteikumiem, bet daži cer, ka tiks noslēgts starptautisks līgums, kas noteiks jaunus regulējumus, it īpaši, ņemot vērā, ka ASV, Ķīna, Izraēla, Krievija un citas valstis sacenšas, lai izstrādātu vēl progresīvākus ieročus. ASV militārās izpētes programmas, kas pazīstama kā “Replicētāju iniciatīva”, ietvaros Pentagons paziņoja, ka plāno masveidā ražot tūkstošiem autonomo dronu.
Tādas grupas kā Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja ir mudinājušas pieņemt juridiski saistošus noteikumus, kas aizliedz noteiktus autonomo ieroču veidus, ierobežo citu izmantošanu un pieprasa cilvēku kontroli pār lēmumiem par spēka pielietošanu.
Tikmēr Ukrainā šādām debatēm ir strikti akadēmisks raksturs, kamēr okupantu karaspēks pārspēj Ukrainas spēkus gan ieroču, gan personāla skaita ziņā.
