Pateicoties konfliktam Ukrainā, bezpilota sistēmas sagādā nepanesamus draudus tankiem un cita veida bruņutehnikai. Sacensība šobrīd norit par jaunu sistēmu izstrādi, kas spētu iznīcināt dronus, lai atjaunotu bruņutehnikas nozīmi kaujaslaukā. Līdz šim izstrādāto bezpilota sistēmu apkarošanai tikuši pielietoti visdažādākie līdzekļi – viss sākot ar šaujamieročiem un beidzot ar elektroniskās karadarbības paņēmieniem, tostarp signālu bloķētājiem. Viens no iespējamajiem risinājumiem, kas ticis maz apspriests, ir lāzera jeb intensīvās gaismas stars, kas apžilbinātu bezpilota sistēmu optiskās iekārtas.
Iekārtas, kas ir spējīgas apžilbināt optiku, ir mazāk intensīvas lāzera tehnoloģijas, kas veidotas, lai īslaicīgi traucētu sistēmu darbību. Pretēji lāzera tiešam enerģijas ierocim, šīs iekārtas nespēj nodarīt iznīcinošu un neatgriezenisku efektu.
1980. gadā ASV parakstīja Konvenciju par konkrētu ieroču veidu lietošanas aizliegumu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība. 1995. gadā šai konvencijai tika pievienots papildu protokols par lāzera ieročiem, kas īpaši konstruēti kaujas funkciju pildīšanai, no kurām viena funkcija paredz pastāvīgu akluma radīšanu cilvēkam. Savukārt tādas lāzera sistēmas, kas tiek izmantotas pret optisko aprīkojumu, netiek regulētas un nav aizliegtas.
Dažādas lāzera sistēmas, kuru funkcija ir optisko iekārtu apžilbināšana, tiek izmantotas jau šobrīd. Savukārt visi komerciāli droni un militārās bezpilota sistēmas izmanto kāda veida elektroniskās optikas tehnoloģijas vai infrasarkanās gaismas kameras, kas nodrošina sistēmu navigācijas spēju, kā arī precīzu mērķēšanu.
Ja bezpilota sistēmas operators tiek padarīts “akls”, bojājot dronu sistēmas optiku, to efektivitāte strauji sarūk. Pirmās personas skata (FPV) droni mēdz pārvietoties tik ātri, ka, operatoriem pat uz brīdi zaudējot redzamību, sistēma var novirzīties no kursa un avarēt. Šāda cīņa pret droniem tikusi novērota jau iepriekš, kad abas karojošās puses ir bloķējušas radiofrekvences, lai izjauktu sistēmas operatora videosignālu, tādējādi padarot to “aklu”.
Russian electronics warfare jamming system saves lives.
— Fennec_Radar (@RadarFennec) May 31, 2024
Intercepted video feed from Ukrainian FPV drone trying to attack a Russian soldier on an ATV. But jamming equipment makes the Ukrainian operator lose control in the final moments, and the drone flies off into a tree instead pic.twitter.com/GCOqLxuP5a
Neraugoties uz to, vai bezpilota sistēma ir bruņota, spēja bloķēt tās redzamību ietekmē arī sistēmu vērtīgo izlūkošanas un novērošanas funkciju. Šādi, piemēram, Čīlē protestētāji, izmantojot pāris eiro vērtus lāzera rādītājus, apžilbināja policijas bezpilota lidaparātu.
Tomēr lāzeri ir jūtīgi pret visāda veida vides faktoriem, piemēram, dūmiem, mākoņiem un lietu, kas var salauzt raidīto staru un samazināt tā efektivitāti. Turklāt lāzera stara efektivitāte krītas, nokļūstot tālāk no paša raidītāja avota. Vienlaikus apžilbinošām lāzera sistēmām, kas paredzētas tehnikas vienību aizsardzībai pret tuvu lidojošiem FPV droniem, šie faktori būtu mazāk ietekmējoši.
Arī militārās aviācijas tehnoloģiju nozarē tiek izmantoti līdzīga veida paņēmieni, lai lidaparāti varētu aizsargāt sevi pret raķetēm, kuru tēmēšanai tiek izmantota infrasarkanā gaisma. Šīm tehnoloģijām jeb virziena infrasarkano staru pretraķešu sistēmām (DIRCM) būtu jāturpina attīstība, lai varētu apžilbināt bezpilota sistēmu optiku.
Šāds paņēmiens gan nav jauns, jo jau 1980. gadā Padomju Savienība izstrādāja aizsardzības sistēmu “Shtora-1”, kura tika montēta uz kaujas tankiem “T-80” un “T-90”. Sistēma spēja izjaukt pretinieka raidītus lāzera tēmēkļus, kas tika izmantoti kopā ar vadāmajām prettanku raķetēm. Šīs infrasarkanās gaismas apžilbināšanas ierīces Krievijas armijā vairs nav tik populāras. Tomēr daudz attīstītāka šāda veida tehnoloģija varētu tikt izmantota, lai bloķētu vadāmās raķetes un dronus.
#Ukraine: A very rare Russian T-80UK tank is still successfully used by the 93rd Mechanized Brigade of Ukraine after being captured 4 months ago.
— 🇺🇦 Ukraine Weapons Tracker (@UAWeapons) July 14, 2022
T-80UK is a commander version of T-80U which has a Shtora-1 APS, thermal sight and navigation system installed. pic.twitter.com/sHtL2yj45T
Lielbritānijas ieroču uzņēmums “BAE Systems” šobrīd piedāvā uz transportlīdzekļa uzmontētu DIRCM sistēmu “Terra Raven”, lai piedāvātu aizsardzību pret prettanku vadāmajām raķetēm. Tomēr kā redzams pašas kompānijas marketinga attēlos, šīs sistēmas varētu tikt izmantotas arī pret droniem.
Arī citu valstu kompānijas strādā pie līdzīgu risinājumu ieviešanas, tomēr šāda veida aizsardzības paņēmieni vislabāk strādātu kopā ar plašākām slāņaina tipa aizsardzības sistēmām. Elektroniskās karadarbības signālu bloķētāji, aktīvās aizsardzības sistēmas, lāzera stari un mikroviļņu enerģijas ieroči, kā arī tradicionālie ieroči visi būs daļa no nākotnes aizsardzības risinājumiem pret bezpilota lidaparātiem. Vienlaikus visu šo sistēmu izaicinājums būs mākslīgā intelekta rīku turpmāka attīstība, kas ieviesīs jaunas autonomās funkcijas bezpilota lidaparātos.
