Viens no lielākajiem Eiropas aizsardzības industrijas uzņēmumiem investēs Igaunijā

Ārvalstīs
Sargs.lv/Err.ee
Drons
Foto: AP/Scanpix

Vācijas aizsardzības un mākslīgā intelekta uzņēmums “Helsing” plāno atvērt filiāli Igaunijā un nākamo gadu laikā investēt 70 miljonus eiro Baltijas aizsardzības nozares projektos.

“Helsing” uzņēmums ticis dibinātus pirms trīsarpus gadiem un tā vērtība ir pieaugusi līdz pieciem miljardiem eiro. Tas specializējas dažādu programmatūru risinājumu izstrādāšanā, pielietojot mākslīgo intelektu kā jūras, tā arī zemes un gaisa vidēs.

Uzņēmuma līdzdibinātājs un līdzvadītājs Gundberts Šērs (Gundbert Scher) ir paudis uzņēmuma mērķi “aizsargāt demokrātijas.” Kamēr dažāda veida sistēmas un munīcija militārajā nozarē ieņem primāro lomu, arī programmatūras sastāda arvien pieaugošu nozīmi aizsardzības spēju veidošanā.

“Mēs to izmantojam, lai apstrādātu liela apjoma datus, kas tiek iegūti – apkopojam, analizējam, identificējam to avotu – un vēlāk nododam tos lietotājam, vīriešiem un sievietēm formas tērpos, lai viņiem tiktu nodrošināta vislabākā situācijas izpratne un viņi varētu pieņemt labākus lēmumus,” G. Šērs norādīja Igaunijas sabiedriskajam medijam “ERR.”

Līdz šim uzņēmums ir atvēris savas filiāles arī Francijā, Apvienotajā Karalistē un Ukrainā. Srērs norādīja, ka “Helsing” šobrīd vēlētos pievērsties atturēšanai, kas padarīja lēmumu par investēšanu Igaunijā “pašsaprotamu.”

“Igaunija, protams, ir ne tikai viena no galvenajām valstīm Austrumu flangā, bet tā ir arī valsts, kas ir pozicionējusi sevi kā līderi tehnoloģiju jomā. Tas bija ļoti dabisks secinājums investēt šeit,” viņš skaidro.

Uzņēmums nākamo gadu laikā plāno investēt 70 miljonus eiro Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. “Mēs jau uzturam aktīvu komunikāciju ar valdību un Aizsardzības ministriju, lai saprastu, kā mūsu tehnoloģijas var palīdzēt Igaunijai. Pirmkārt, integrējot tās aizsardzības spēkos, bet, otrkārt, iegūt pieredzi no Igaunijas, valsts, kura acīmredzami ir ar ļoti skaidru vīziju mūsdienu risinājumu nepieciešamībās. Šī pieredze būs jāvirza Eiropas līmeņa domāšanā. Mācīšanās no Austrumu flanga padarīs bruņotos spēkus spēcīgākus un arī mūsu produktus labākus,” viņš turpina.

G. Šērs norāda, ka mākslīga intelekta risinājumi šobrīd visplašāk varētu tikt pielietoti bezpilota platformu un artilērijas sistēmās.

“Krievijai pēdējā gada laikā ir veiksmīgi izdevies izvērst elektronisko karadarbību, būtībā bloķējot sakarus, un apgrūtinot dronu izmantošanu, kā mēs to tradicionāli esam darījuši mērķu novērošanā un uguns koriģēšanā. Mūsu tehnoloģija var tikt uzstādīta uz dronu mikroshēmām un faktiski īstenot mērķa identificēšanas funkciju,” atklāj uzņēmuma līdzdibinātājs.

Šāds tehnoloģiskais risinājums sniedz vairākus ieguvumus, tostarp stiprina noturību pret signālu bloķēšanu un elektronisko karadarbību, kā arī veicinot dronu savietojamību ar artilērijas sistēmām.

Dalies ar šo ziņu