Krievijas diktators Vladimirs Putins ne reizi vien vicinājis kodolzobenu, gan runājot par kodolieroču ražošanu, gan periodiski solot tos reāli likt lietā, tā kā Krievijai ir pasaulē lielākais kodolarsenāls. Tādējādi Krievijas vadītājs cenšas atturēt Rietumus no atbalsta palielināšanas Ukrainai, taču medijs “Defense News” nolēma izpētīt, ko patiesībā ietver Krievijas kodolarsenāls.
Šī gada vasarā V. Putins pavēlēja savai armijai kopā ar sabiedroto Baltkrieviju rīkot mācības ar kodolieroču izmantošanas izspēli. Tāpat viņš paziņoja, ka Krievija sāks ražot vidēja darbības rādiusa raķetes, kuru izmantošana tika aizliegta 1987. gadā saskaņā ar nu jau spēkā neesošu ASV un Padomju Savienības līgumu. Savukārt pagājušajā mēnesī Putins pazemināja ierobežojumus sava kodolarsenāla izmantošanai, pārskatot valsts kodoldoktrīnu.
V. Putins paļaujas uz tūkstošiem kodolgalviņu un simtiem raķešu kā uz milzīgu pastardienas mašīnu, cerot gūt pārsvaru pār NATO konvencionālo ieroču jomā, lai atturētu sabiedrotos no rīcības, ko viņš uzskata par draudiem Krievijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei.
Krievijas stratēģiskie kodolieroči
Amerikas zinātnieku federācija šogad lēsa, ka Krievijā kopumā ir 5580 patstāvīgi bāzētu un mobilu kodolgalviņu, savukārt ASV ir 5044 kodolieroču vienību. Kopā tie ir aptuveni 88% no pasaules kodolieroču arsenāla.
Lielākā daļa no tiem ir stratēģiski vai starpkontinentāla diapazona ieroči. Tāpat kā ASV, arī Krievijai ir kodolieroču triāde ar uz zemes izvietotām starpkontinentālām ballistiskām raķetēm, tāla darbības rādiusa bumbvedējiem un ar starpkontinentālām ballistiskām raķetēm (ICBM) bruņotām zemūdenēm.
Kopš Putina nākšanas pie varas 2000. gadā Kremlis ir strādājis, lai modernizētu padomju laikā būvētās triādes komponentes, izvietojot simtiem jaunu sauszemes raķešu, nododot ekspluatācijā jaunas kodolzemūdenes un modernizējot kodolbumbvedējus. Krievijas centieni atjaunot savus kodolspēkus ir motivējuši ASV uzsākt vērienīgu sava arsenāla modernizāciju.
Tāpat Krievijas Jūras spēki nodeva ekspluatācijā septiņas jaunas “Borei” klases atomzemūdenes, katra no tām apgādāta ar 16 “Bulava” kodolraķetēm, un plānots uzbūvēt vēl piecas. Iecerēts veidot triādes jūras komponentes kodolu līdzās dažām padomju laika kodoliekārtām, kas joprojām darbojas.
Krievija joprojām paļaujas uz padomju laikā ražotajiem stratēģiskajiem bumbvedējiem Tu-95 un Tu-160, kas pārvadā ar kodolgalviņu aprīkotas spārnotās raķetes. Maskava ir atsākusi Tu-160 reaktīvā virsskaņas bumbvedēja ražošanu, kas tika apturēta pēc 1991. gada, lai uzbūvētu vairākus desmitus modernizētu lidmašīnu.
Krievijas taktiskie kodolieroči
ASV pētnieku aplēses liecina, ka Krievijai ir no 1000 līdz 2000 taktiska lietojuma kodolieroču, kas paredzēti izmantošanai kaujas laukā. Šādi ieroči parasti ir ievērojami mazākas jaudas nekā stratēģiskie kodolieroči, kas spēj iznīcināt veselas pilsētas.
Krievijai ir augstas precizitātes no zemes palaižamas “Iskander” raķetes ar darbības rādiusu līdz 500 km, un tās var aprīkot gan ar standarta kaujas galviņu, gan ar kodolgalviņu.
Gaisa spēku rīcībā ir MiG-31 iznīcinātāju flote, kas pārvadā hiperskaņas raķeti “Kinzhal”, ko var aprīkot gan ar kodolieroču, gan parasto kaujas lādiņu. Krievija pret Ukrainu plaši izmantojusi gan “Iskander”, gan “Kinzhal” konvencionālās versijas.
MAD un Krievijas kodoldoktrīna
Maskava un Vašingtona desmitiem gadu ir paļāvušās uz kodolieroču atturēšanu saskaņā ar Savstarpēji garantētas iznīcināšanas doktrīnu (MAD), pamatojoties uz pieņēmumu, ka iznīcinoša atbildes reakcija atturēs abas puses no uzbrukuma.
2020. gadā pieņemtā Krievijas kodoldoktrīna paredzēja šādu galīgo ieroču izmantošanu, reaģējot uz kodoltriecienu vai uzbrukumu ar konvencionālajiem ieročiem, kas apdraud “Krievijas valsts pastāvēšanu”.
Pagājušajā mēnesī V. Putins brīdināja ASV un NATO sabiedrotos, ka, atļaujot Ukrainai izmantot Rietumu piegādātos tāla darbības rādiusa ieročus triecieniem Krievijas teritorijā, tas tiks uzskatīts par kara stāvokli starp NATO un Krieviju.
V. Putins arī paziņoja, ka pārskatītais dokuments paredz iespējamu kodolieroču izmantošanu masveida gaisa uzbrukuma gadījumā, paverot atvērtas durvis potenciālai kodolreakcijai uz jebkuru gaisa uzbrukumu. Arī šis punkts paredzēts Rietumu atturēšanai.
Izmaiņas doktrīnā liecina, ka Krievija “dubulto savu stratēģiju paļauties uz kodolieročiem piespiedu nolūkos” karā Ukrainā, paudusi Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra pētniece Hetere Viljamsa.
Ieroču kontroles nākotne
2010. gada ASV un Krievijas bruņojuma samazināšanas līgums “New START” — pēdējais atlikušais Maskavas un Vašingtonas bruņojuma kontroles pakts, kura termiņš beidzas 2026. gadā, paredz, ka katrai valstij ir ne vairāk kā 1550 izvietotu kodolgalviņu un 700 izvietotu raķešu un bumbvedēju.
2023. gada februārī Putins apturēja Krievijas dalību “New START” līgumā, taču solīja, ka Krievija ievēros līguma nosacījumus.
Vašingtona ir mudinājusi Maskavu atsākt dialogu par kodolieroču kontroli, tomēr V. Putins piedāvājumu noraidīja, sakot, ka šādas sarunas ir bezjēdzīgas, kamēr ASV atklāti cenšas radīt nosacījumus Krievijas stratēģiskajai sakāvei Ukrainā.
Kodolizmēģinājumu atsākšana
Radikāli noskaņotie Krievijas militāristi aicina atsākt kodolizmēģinājumus, lai demonstrētu Maskavas gatavību izmantot savu kodolarsenālu un piespiestu Rietumus ierobežot palīdzību Kijivai.
Putins ir paudis, ka Krievija varētu atsākt kodolizmēģinājumus, ja ASV to izdarīs pirmās, un tas izbeigtu globālo aizliegumu, kas bija spēkā pēc PSRS sabrukuma.
Perspektīvi jauni ieroči
2018. gadā Krievijas diktators izziņoja virkni jaunu ieroču, apgalvojot, ka tie padarīs jebkuru iespējamo ASV pretraķešu aizsardzību bezjēdzīgu.
Starp šiem ieročiem ir hiperskaņas kaujas moduli “Avangard”, kas spēj lidot 27 reizes ātrāk par skaņas ātrumu un veikt manevrus, lai izvairītos no ienaidnieka pretraķešu vairoga. Pirmās šādas bruņojuma vienības jau ir nonākušas ekspluatācijā.
V. Putins pieminēja arī ar kodolieročiem un atomenerģiju darbināmo zemūdens dronu “Poseidon”, kas paredzēts, lai veiktu kodolsprādzienu piekrastes tuvumā un izraisītu radioaktīvu cunami. Šā gada sākumā viņš teica, ka “Poseidon” testi tuvojas noslēgumam, sīkāku informāciju nesniedzot.
Izstrādes procesā ir arī ar atomenerģiju darbināma spārnotā raķete, kas saistāma vēl ar Aukstā kara laiku. Tiesa, raķete ar nosaukumu “Burevestnik” jeb “Petrel” ir radījusi skepsi ekspertu vidū, kuri min tehnoloģiskus šķēršļus un radiācijas drošības problēmas. Tiek ziņots, ka 2019. gadā izmēģinājumu laikā Baltajā jūrā noticis sprādziens jūras kara flotes poligonā, kurā bija iesaistītas raķetes "Burevestnik", gāja bojā pieci inženieri un divas militārpersonas, izraisot arī īslaicīgu radiācijas līmeņa pieaugumu.
