Lietuvas Aizsardzības ministrija ierosinājusi valsts izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz nevadāmo pretkājnieku mīnu izmantošanu, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs “LRT.lt”
Šāds lēmums pieņemts pēc militārā izvērtējuma saņemšanas.
Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka aicina sākt konsultācijas ar sabiedrotajiem un Baltijas jūras valstīm par šāda soļa nepieciešamību.
Tālākie Lietuvas soļi paredz diskusiju uzsākšanu par iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas Valsts aizsardzības padomē. Šīs diskusijas nepieciešamas, lai panāktu plašu politisko vienprātību šajā jautājumā.
Lietuvas Aizsardzības ministre Dovile Šakaliene aģentūrai BNS sacīja, ka oficiālu ieteikumu no valsts bruņotajiem spēkiem par iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas ministre saņēmusi pirmdien.
Pēc Aizsardzības ministres domām, konvencijas denonsēšana veicinātu valsts aizsardzības un atturēšanas spējas.
Pēc ministres domām, vienota Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Polijas, Somijas un Zviedrijas nostāja stiprinātu atturēšanu un demonstrētu kopīgu reģionālo pieeju aizsardzībai.
Ja Valsts aizsardzības padome atbalstīs izstāšanos no Otavas konvencijas, Lietuvas Aizsardzības ministrija ieteiks Valsts prezidentam Gitanam Nausēdam oficiāli lūgt parlamentu denonsēt Otavas konvenciju.
Tiesa viedokļi par dalību Otavas konvencijā Baltijas jūras valstīs aizvien dalās. Kā norāda mediji, dažas valstis šo soli, kas paredz atgriešanos pie nevadāmo pretkājnieku mīnu lietošanas, atbalsta šo soli, bet citas vilcinās, atsaucoties uz šādas nepieciešamības trūkumu, raugoties no tehniskā viedokļa.
Jau vēstīts, ka par nepieciešamību diskutēt par iespējamu izstāšanos no Otavas koncencijas pērnā gada decembrī paziņoja aizejošās Lietuvas valdības aizsardzības ministrs Laurīns Kasčiūns, argumentējot, ka līdzīgas debates notiek Somijā.
Šobrīd Otavas konvencija, ko parakstījušas vairāk nekā 160 valstis, no kurām lielākā daļa ir Rietumuvalstis. Otavas konvencija aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu, izstrādi, ražošanu, iegādi, uzkrāšanu, glabāšanu un pārvietošanu.
Šai konvencijai nav pievienojušās Ķīna, agresorvalsts Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.
"Sargs.lv" iepriekš ziņoja, ka pērnā gada sākumā Baltijas valstu aizsardzības ministri, tiekoties Rīgā, vēl bija vienisprātis, kopīgi atzīstot, ka neplāno pārskatīt valstu saistības attiecībā pret Otavas konvenciju, kas izstāšanās gadījumā atļautu lietot nevadāmās pretkājnieku mīnas.
Iepriekš lēmumu - saglabāt dalību Otavas konvencijā, saņemot NBS izvērtējumu un konsultējoties ar Lietuvas un Igaunijas partneriem, pieņēma arī Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Tomēr pēdējo mēnešu laikā diskusijas par iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas ir aktualizējušās gan Igaunijā, gan Somijā.
