Nodrošinot pārtikas apgādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) krīzes situācijā, jāizvērtē iespējamie riski un to mazināšanas iespējas. Viens no priekšlikumiem, kas izskanēja Aizsardzības ministrijas rīkotajā pirmajā virtuālajā pārtikas hakatonā – jāslēdz atliktie piegādes līgumi vai līgumi, kur bruņotie spēki nodrošina materiāltehnisko rezervju kapacitāti, atbalstot pārtikas industrijas spēju ilgtermiņā atbalstīt NBS. Tā intervijā “Sargs.lv” norāda Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos pulkvedis Kaspars Zdanovskis, kurš bija arī viens no hakatona dalībnieku vērtētājiem. Viņš arī uzsver – jebkurš mehānisms obligāti jātrenē miera laikā, lai krīzes situācijā visām pusēm ir skaidrs rīcības algoritms.
Pagājušajā nedēļā norisinājās līdz šim pirmais virtuālais pārtikas hakatons, kurā 48 nozares pārstāvji izstrādāja pārtikas apgādes risinājumus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem krīzes situācijā. Hakatona dalībniekiem priekšlikumi bija jāizstrādā, balstoties uz konkrētu scenāriju – valstī radies militārs saspīlējums, loģistikas ķēdes ir pārtrauktas, valsts robežas slēgtas, kā arī ierobežots eksports un sadarbība ar citām valstīm. Latvijas pārtikas ražotājiem un uzņēmējiem scenārijā pārtikas apgāde NBS jānodrošina trīs mēnešu garumā, sākot ar krīzes trešo dienu, ņemot vērā, ka pārtikas ikdienas patēriņš jānodrošina arī sabiedrībai.
Pulkvedis K. Zdanovskis stāsta - hakatona dalībnieki daudz runājuši par atliktajiem līgumiem vai līgumiem, kur bruņotie spēki nodrošina materiāltehnisko rezervju kapacitāti, atbalstot Latvijas ražotāju un uzņēmēju spēju ilgtermiņā apgādāt NBS. “Manuprāt, mums ir jāraugās šajā virzienā, kas ir piegāžu drošība. Tomēr ir jāizvērtē arī riski, tos sakārtojot prioritārā secībā, jo visas šīs lietas maksā naudu. Tāpēc jāsaprot, kurus riskus varam uzņemties un kurus nē. Šie līgumi būtu viena no risku mazināšanas iespējām,” norāda pulkvedis Zdanovskis.
Pulkvedis gan piebilst – tas nav kritiskākais. Būtiski, ka valstī ir degvielas krājumi. Lai ražotu un pēcāk arī pārvadātu pārtiku, jābūt energoresursiem pietiekošā apjomā. Pulkvedis K. Zdanovskis gan norāda – visi hakatona dalībnieki nonākuši pie secinājuma, ka pārtikas transportēšanas kapacitāte ir pietiekama.
“Piefiksēti ļoti daudzi punkti, pie kuriem būs jāstrādā. Es nesaku, ka tie visi ir kritiski vai riska punkti. Tomēr labāk, ka tie ir zināmi un izvērtēti. Tas ļauj pieņemt lēmumus vai izdarīt pieņēmumus, kā rīkoties tālāk,” saka pulkvedis K. Zdanovskis.
Viņš arī norāda, ka bijis pozitīvi pārsteigts, ka pārtikas uzņēmēji un ražotāji ir zinoši un spējīgi nodrošināt vajadzīgo pie nosacījumiem, ka jābūt gataviem pēc pirmajām trīs krīzes situācijas dienām trīs mēnešu garumā – ņemot vērā visus scenārija nosacījumus. Turklāt visi industrijas pārstāvji, kuri piedalījušies hakatonā, saredzēja iespējas izpildīt bruņoto spēku vajadzības.
Pulkvedis arī pauž nostāju, ka jebkurš mehānisms jātrenē miera laikā. Arī karavīrs miera laikā skrien pa poligonu nevis tāpēc, ka viņiem patīk to darīt, bet gan lai trenētu individuālā un kolektīvā līmeņa iemaņas, spēju manevrēt, kā arī lai radītu militāru efektu.
Tāpat arī ar jebkuru pakalpojuma sniedzēju ir jāstrādā ikdienā, lai abas puses saprastu, ko tās vēlas un ir spējīgas realizēt. Arī problēmjautājumi jārisina miera laikā – izrunātas, izveidotas metodikas, sistēmas, kādā veidā puses strādās, lai armija būtu pabarota un varētu izpildīt savu uzdevumu, kā arī, lai pakalpojumu sniedzējam ir skaidrs algoritms, kā pakalpojumu labāk nodrošināt. Viņaprāt, tās ir obligātas darbības, kurām jānotiek miera laikā. Pulkvedis papildina, ka bruņotajiem spēkiem ir diezgan daudzi sadarbības partneris, ar kuriem ir noslēgti lūgumi un sadarbība norisinās tagad, miera laikā – tas viennozīmīgi būs ieguldījums arī krīzē.
Savukārt runājot par tagadējo pārtikas apgādes sistēmu bruņotajos spēkos, viņš izsakās – ikdienas uzdevumu izpildei esošais pārtikas līgumu klāsts nodrošina kvalitatīvu pārtiku, kas tiek sagatavota bruņoto spēku ēdnīcās.
Pulkvedis gan piebilst, ka ne vienmēr, noslēdzot jaunu līgumu ar jaunu pakalpojumu sniedzēju uzreiz izveidojas laba sadarbība – ir jāpieslīpējas un jārada apstākļi, lai abas puses viena otru saprastu. Tas gan ir neizbēgams process, jo pārtikas produkti tiek iepirkti tirgū saskaņā ar Publiskā iepirkuma likumu.
Savukārt daloties ar secinājumiem, kas gūti pārtikas hakatonā, viņš saka – pasākumam būtu lielāka pievienotā vērtība, ja tajā būtu iespējams tikties klātienē. Tomēr, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, šāda mācību aktivitāte vērtējama pozitīvi.
Sargs.lv jau rakstīja, ka 17.decembrī norisinājās pirmais pārtikas hakatons, kurā par labāko tika atzīta uzņēmēju piedāvājums no olu un zivju darba grupas. Arī uzvarējušie uzņēmēji uzsvēra, ka pie armijas apgādes kara laika vajadzībām jāsāk strādāt un trenētie laicīgi – vēl miera laikā.
