SIA “VAIROG EU” paplašina ražotni un darbā aicina arī zemessargus

Uzņēmējdarbība un inovācijas
Sargs.lv
Vairog EU
Foto: Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Latvijas militārās industrijas uzņēmums SIA “VAIROG EU”, meklējot darbiniekus savā jaunajā ražotnē Bauskas novadā, skatās arī Zemessardzes virzienā – jo ar stratēģiskās nozīmes precēm nevar darboties ikviens, ir jāatbilst konkrētām drošības prasībām, saka uzņēmuma valdes loceklis Juris Viktors Ozols. “VAIROG EU” ir sens Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sadarbības partneris, un šobrīd Latvijas armijas vajadzībām ražo galvenokārt snaiperu munīciju. Nesen ar Somijas uzņēmumu “Patria” noslēgts sadarbības līgums par pievienošanos militāro transportlīdzekļu ražošanas klasterim, kas nozīmē – gadījumā, ja Latvija izlems iegādāties “Patria” 6x6 bruņumašīnas, to aprīkojumā, iespējams, varētu būt arī kaut kas no “VAIROG EU” produkcijas. 

Sadarbība ar NBS – sena un veiksmīga

Latvijas militārais ražotājs – uzņēmums SIA “VAIROG EU” Latvijā darbojas jau gandrīz 10 gadus, un šajā laikā piedzīvots daudz nozīmīgu pārmaiņu.

Uzņēmuma valdes loceklis J. V. Ozols norāda - var just, ka arī valstiskā līmenī pamazām mainās attieksme pret vietējās militārās industrijas ražotājiem, uzticoties viņiem, jo laiks pierādījis, ka daudz ko Latvijā varam ražot paši, tādējādi stiprinot valsts ekonomiku un mazinot atkarību no citām valstīm. “Tas ir ļoti svarīgi īpaši krīzes situācijās. Covid-19 pandēmija ir perfekts piemērs, kad daudzas valstis slēdza robežas, tika ierobežotas vai pat pilnībā pārtrauktas dažādas piegāžu ķēdes. Ja paši uz vietas nevaram saražot nepieciešamo, var gadīties, ka paliekam bez vajadzīgā produkta,” saka J. V. Ozols.

Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām uzņēmums šobrīd galvenokārt ražo snaiperu munīciju, tā tiek arī eksportēta, piemēram, uz ASV. Iepriekš uzņēmums Latvijas armijai piegādājis arī citus produktus, tai skaitā ložmetēju balstus.
Image
Vairog EU
Foto: Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Viņš stāsta – lai arī Latvijā militārajai ražošanai ir senas tradīcijas, vēlāk tā iznīcināta, tāpēc pēdējā desmitgadē nācies to atkal sākt būvēt no nulles. “Kad sākumā paziņojām, ka ražosim militāru produktu, daudzi teica – drīz vien sēdēsiet cietumā, jo šī joma bija ļoti nesakārtota un neregulēta. Daudz bija jācīnās ar sistēmu, bet jau sākumā sapratām, ka negribam strādāt pelēkajā zonā. Tāpēc lūdzām Aizsardzības ministrijas iesaisti likumdošanas sakārtošanā – tas bijis garš ceļš, kas joprojām nav noiets,” atceras J. V. Ozols.

Savukārt uzņēmuma finanšu direktors Juris Užulis pauž gandarījumu, ka pēdējos gados paveikts ļoti daudz. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijas Aizsardzības ministrijas iesaiste likumdošanas pilnveidē pēdējos gados bijusi tik veiksmīga, ka Igaunija un Lietuva pat sākušas skatīties uz Latviju kā potenciālo vietu savas ražošanas attīstīšanai. Taču likumdošanā joprojām ir “robi”, lietas, kas vēl jāizdara, lai nozari sakārtotu.

“Tas viss tiek darīts, lai jebkurš cits militārais ražotājs vienkārši un caurspīdīgi varētu ienākt šajā biznesā un sākt darboties. Militārās ražošanas sfēra ir ļoti plaša, tā nav tikai munīcijas ražošana, jo arī, piemēram, pārtikas ražotāji, Latvijas armijai ražojot karavīru sauso uzturdevu, var tikt pieskaitīti pie militārās nozīmes ražotājiem,” viņš saka.

Latvijā militārās industrijas uzņēmumu nav daudz, katram nosacīti ir sava niša, jo viens nevar paveikt visu. Tāpēc SIA “VAIROG EU” citus uzņēmumus neuzskata par konkurentiem, drīzāk par kolēģiem un cīņu biedriem. “Mums visiem ir viens mērķis – nodrošināt vietējās militārās spējas jebkuros apstākļos. Pozitīvi, ka arī esošais aizsardzības ministrs to apzinās un vairākkārt uzsvēris, ka jāstiprina vietējā ražošana, lai spētu sevi apgādāt arī krīzes situācijās un nebūtu atkarīgi no citiem,” saka J. Užulis.

Image
Vairog EU
Foto: Snaiperu sacensības 2019. gadā. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Snaiperu sacensības 2019. gadā. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Jaunas ražotnes izveide ārpus Rīgas

Iepriekš SIA “VAIROG EU” NATO standarta munīcijai paredzēto čaulu ražotne atradās Mārupē, taču tagad tur palicis tikai birojs, visa ražošana pārcelta ārpus apdzīvotām vietām – uz Bauskas novadu.

Tāpat šobrīd tiek veidota ballistikas laboratorija ar domu, ka tuvākajos gados tā darbotos kā vienīgā NATO standartiem atbilstoša šāda veida laboratorijā Baltijā, kurā varētu testēt gan mazā kalibra munīciju, gan bruņas, gan ieročus. Latvijā šobrīd nav atbilstošu speciālistu, tāpēc tie jāpiesaista no ārvalstīm, un šo procesu jūtami bremzējusi Covid pandēmija.

Vēl viens izaicinājums, ar ko iepriekš saskāries uzņēmums, bija sprāgstvielu un pulvera glabāšana, kas Latvijā atbilstošā apjomā nebija iespējama. Tā rezultātā šīs izejvielas bija jāiepērk pa daļām, tādējādi ievērojami sadārdzinot pašizmaksu. Taču tagad SIA “VAIROG EU” iegādājies šim mērķim piemērotu bunkuru kompleksu, kur izejvielas varēs uzglabāt atbilstoši visām drošības prasībām.

Meklē darbiniekus zemessargu rindās

Uzņēmuma darbinieku skaits mainās atkarībā no realizētajiem projektiem. Pērn SIA “VAIROG EU” strādāja vairāk nekā 70 darbinieku, šobrīd viņu skaits ir ap 15, taču jau drīzumā to atkal plānots palielināt.

Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, visi esošie darbinieki ir Latvijas iedzīvotāji, kuri pirms darba sākšanas arī tiek nopietni pārbaudīti un apmācīti. “Visi iziet Aizsardzības ministrijas drošības pārbaudes, jo ar stratēģiskās nozīmes precēm nevar darboties ikviens, ir jāatbilst konkrētām prasībām. Līdz šim centāmies piesaistīt  bijušos karavīrus vai citus, kuri strādājuši drošības struktūrās, piemēram, policistus, taču tagad aizvien vairāk skatāmies arī Zemessardzes virzienā,” saka J. V. Ozols.

Arī šobrīd tiek meklēti vairāki speciālisti jaunajā ražotnē Bauskas novadā, tāpēc ir uzrunāts Bauskā izvietotais Zemessardzes 1. Rīgas brigādes 53. kājnieku bataljons. Iespējams, kāds zemessargs tieši šobrīd ir jauna pamatdarba meklējumos.

Biznesa attīstībā iegulda paši

Strādājot militārās ražošanas sfērā, uzņēmumam nācies saskarties ar daudziem izaicinājumiem, pirmkārt, ar dažādiem sabiedrībā valdošiem stereotipiem. Ne visi cilvēki apzinās, kāpēc ir svarīgi stiprināt valsts aizsardzības spējas, tam atvēlot arī atbilstošu finansējumu.

“Daudzi nesaprot, ka drošība ir visa pamatā. Ja tās nebūs, nebūs ne ekonomiskās attīstības, ne demogrāfiskās augšupejas, ne veselības aprūpes, ne citas jomas, kas atkarīgas no drošības situācijas valstī,” saka J. Užulis, piebilstot, ka cits stereotips par munīcijas ražotājiem saistās ar kaut ko kriminālu, taču tas ir pamats pašaizsardzībai – ja pats nevari uzražot lodi vai patronu, vajadzības gadījumā nevarēsi arī aizstāvēties. Katram Latvijas iedzīvotājam vajadzētu izprast šo militāro domāšanu.

Image
Vairog EU
Foto: SIA “VAIROG EU” valdes loceklis Juris Viktors Ozols ar aizsardzības ministru Latvijas militārās industrijas spēju demonstrācijas pasākumā Ādažos 2020. gadā. Foto: vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija
SIA “VAIROG EU” valdes loceklis J. Ozols ar aizsardzības ministru Latvijas militārās industrijas spēju demonstrācijas pasākumā Ādažos 2020. gadā. Foto: vsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Tāpat iepriekš daudzi Latvijas militārās industrijas ražotāji saskārušies ar Latvijā strādājošo komercbanku neieinteresētību sadarboties. Savā ilgajā pastāvēšanas laikā arī SIA “VAIROG EU” piedzīvojis gan paziņojumus par uzņēmuma kontu slēgšanu, gan kredītu atteikumus tikai tāpēc vien, ka ir militārais ražotājs. Lai veicinātu banku un militārās industrijas sadarbību, procesā iesaistījusies arī Aizsardzības ministrija. Kā iepriekš norādījis aizsardzības ministrs Artis Pabriks, ir ļoti svarīgi stiprināt vietējo militāro industriju, tādējādi mazinot atkarību no ārvalstu piegāžu ķēdēm. Tās, kā rāda arī Covid piemērs, krīzes situācijās var būt nepieejamas, tāpēc labi, ka daudzus stratēģiski svarīgus produktus varam saražot paši. Tāpēc atbalsts militārās industrijas uzņēmumiem arī no banku puses ir būtisks.

Uzņēmuma pārstāvji informē, ka līdz šim sevi finansējuši paši, biznesa attīstībā ieguldot savus līdzekļus. Šobrīd uzņēmums attīstībā investējis jau vairāk nekā 12 miljonu eiro. J. V. Ozols uzsver – tāpēc Aizsardzības ministrijas sāktā grantu programma ir pozitīvs signāls militārās ražošanas uzņēmumiem un iespēja turpmāko projektu attīstībai saņemt vismaz nelielu līdzfinansējumu no malas.
Image
Vairog EU
Foto: Grantu pasniegšanas pasākumā 2019. gadā. SIA "Vairog EU" valdes loceklis J. Ozols ar A. Pabriku. Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Grantu pasniegšanas pasākumā 2019. gadā. SIA "Vairog EU" valdes loceklis J. Ozols ar A. Pabriku. Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Piemēram, 2019. gadā programmas ietvaros projektu iesniedzēji varēja pretendēt uz ministrijas līdzfinansējumu kopumā 350 000 eiro apmērā. “Sargs.lv” jau rakstīja, ka šo grantu saņēma seši militārās industrijas uzņēmumi, tostarp arī SIA “VAIROG EU”, kas finansējumu plānoja izmantot sertificētas kaujas munīcijas testēšanas un kvalitātes kontroles metodoloģijas izstrādei.

Sadarbības līgums ar “Patria”

SIA “VAIROG EU” Latvijā darbojas kopš 2014. gada un ir militārās ražošanas uzņēmums, kas ražo ne tikai mazā un vidējā kalibra munīciju, bet arī projektē un ražo dažādas militārās iekārtas, mehānismus, kā arī realizē speciālus militārus nestandarta projektus. Iespējams, tieši uzņēmuma ilggadējā pieredze bijusi par pamatu tam, kāpēc Somijas uzņēmums “Patria Land Business Unit” arī “VAIROG EU” aicinājis pievienoties militāro transportlīdzekļu ražošanas klasterim.

Pagaidām projekta ietvaros uzņēmuma iesaiste ir neliela, taču pat vismazākā sadarbība ir pozitīva. “Mēs gribam sadarboties, viņi acīmredzot arī grib sadarboties, tas mums sniedz prieku. Esam gatavi darīt jebko, kā arī ieguldīt šajā projektā savus resursus, ja tas sniegs pievienoto vērtību Latvijai,” saka J. V. Ozols.

Tāpat uzņēmums sadarbojas arī ar citiem lieliem starptautiskiem uzņēmumiem, piemēram, “Saab”.

Pievienotā vērtība ir uzņēmuma darbības pamatā, jo iespēju robežās “VAIROG EU” sadarbojas arī ar vietējiem piegādātājiem, lai tādējādi atbalstītu Latvijas militārās industrijas attīstību. Izejvielas un komponentes, kuras nav iespējams saražot Latvijā, tiek pasūtītas, taču gala produkts top šeit. “Mūsu uzņēmuma sauklis – ražosim paši un ražosim Latvijai! Mēs negribam būt tikai starpnieki. Tāpat arī vienmēr mācīsimies no starptautiskās pieredzes, lai kļūtu vēl efektīvāki,” rezumē uzņēmuma valdes loceklis Juris Viktors Ozols.

Uzņēmuma SIA “VAIROG EU” īpašnieki ir Juris Viktors Ozols (81%) un Māris Ozols (19%). Kā liecina “Firmas.lv” informācija, 2019. gadā uzņēmums strādāja ar 9,03 miljonu eiro apgrozījumu un guva 3,881 miljona eiro peļņu.

Dalies ar šo ziņu